Klasiskās senatnes rakstītie darbi dažkārt tika pārrakstīti, kopēti vai tulkoti gadsimtiem pēc to ieceres un komponēšanas. Klasiskās filoloģijas darbs ir noteikt, vai no senatnes saglabātie grieķu un latīņu teksti atbilst oriģinālo autoru nozīmei un nodomiem. Klasiskais filologs būtībā mēģina noteikt, vai mums ir pareiza oriģinālā manuskripta versija. Tas ietver atsevišķu vārdu rūpīgu pārbaudi tekstā un visu gadsimtu gaitā tekstam pievienoto komentāru vai anotāciju rūpīgu lasīšanu.
Termins filoloģija ir no grieķu vārda philologos. Senatnē philologos atsaucās uz seno literāro manuskriptu komentētāju. Tas nozīmēja “tas, kuram vārds ir dārgs”. Šajos darbos bija daudz vārdu, kuru nozīme varētu būt neskaidra, neskaidra vai nepareizi tulkota. Klasiskais filologs cenšas nodrošināt, lai šo tekstu interpretācija būtu pēc iespējas pareizāka.
Lai atklātu un saprastu senā teksta pareizo nozīmi, klasiskajam filologam savā ziņā jāieiet senatnes lingvistiskajā un vēsturiskajā kultūrā. Viņš meklē precīzas vārdu nozīmes tā, kā tās tolaik būtu saprastas. Priekšnoteikums ir tāds, ka katras kultūras un laikmeta literatūra ir jāinterpretē, tikai lasot darbu tā, kā sākotnējais autors to bija iecerējis lasīt viņa laikabiedriem. Tas nozīmē, ka teksta vārdiem nav jāuzspiež mūsdienīgas interpretācijas vai nozīmes. Valodas un ideju sarežģītība, kas pastāvēja darba rakstīšanas laikā, ir jāatklāj, rūpīgi izpētot.
Klasiskajā filoloģijā svarīgs ir vārdu konteksts atsevišķos manuskripta fragmentos. Vārdu lietojuma nekonsekvences dažādās darba sadaļās var norādīt uz kļūdām kopēšanā vai nepareizu tulkojumu. Vārdam piešķirtajai nozīmei visā tekstā jābūt konsekventai. Dažreiz ir nepieciešams izpētīt visu rakstnieka darbu, lai noteiktu, kādas bija autora vispārējās idejas. Šī metodoloģija ne vienmēr rada noteiktību par konkrētu vārdu nozīmēm, taču tā rada noteiktas nozīmes robežas.
Klasiskās filoloģijas jomas kritiķi apgalvo, ka vārdos ir pārāk daudz neskaidrību, lai tiem noteiktu noteiktu nozīmi, it īpaši pēc gadsimtiem ilgušām valodu izmaiņām. Var būt izmaiņas idiomās, vārdu nozīmes maiņa vai vārda lietojuma pilnīga izzušana. Laika ritējums vien padara neiespējamu objektīvu vārdu nozīmes noteikšanu.
Klasiskās filoloģijas atbilde ir tāda, ka pat ja nav pārliecības par dažu vārdu nozīmi, tas nenozīmē, ka tas attiecas uz visiem vārdiem. Pierādījumus par vārda nozīmi var iegūt, salīdzinot autora darbu ar citiem viņa un viņa laikabiedru tekstiem. Izsmeļošs pētījums var ne tikai noteikt vārda nozīmi, bet arī saprast, kāpēc autors to lietoja.