Klatskina audzējs ir audzējs, kas veidojas žultsvada augšējā daļā, kur satiekas kreisais un labais žultsvads. Šis audzēja veids ir reti sastopams. Prognoze pacientam ir atkarīga no audzēja lieluma diagnozes noteikšanas brīdī, no tā, vai ir iesaistīti arī kreisais un labais žultsceļi, un pacienta vispārējā fiziskā stāvokļa. Veseliem pacientiem ar maziem, minimāli iesaistītiem audzējiem var atveseļoties, bet citiem var būt drūmāka prognoze. Pieredzējis ārsts var izvērtēt situāciju un apspriest ar pacientu prognozi, tostarp prognozes ar dažādām ārstēšanas iespējām.
Šis audzējs ir holangiokarcinomas vai žultsvadu audzēja veids. Žultsvadu audzēju cēloņi nav zināmi, lai gan cilvēkiem ar cistiskām aknu slimībām, Krona slimību un citām kuņģa-zarnu trakta slimībām ir paaugstināts holangiokarcinomu, piemēram, Klatskin audzēju, attīstības risks. Audzējs ir nosaukts ārsta vārdā, kurš pirmo reizi aprakstīja 1965. gadā.
Pacientiem ar Klatskin audzējiem parasti attīstās dzelte žultsvadu aizsprostojuma rezultātā. Viņiem ir arī tādi simptomi kā svara zudums, sāpes vēderā, tumšs urīns un māla krāsas izkārnījumi. Klatskin audzējs var būt redzams aknu un žults ceļu medicīniskās attēlveidošanas pētījumos. Aknu biopsija parādīs ļaundabīgas šūnas.
Labākā Klatskin audzēja ārstēšana ir rezekcija, kuras laikā audzējs tiek noņemts ar tīrām malām, lai noņemtu visas ļaundabīgās šūnas, kas varētu būt saistītas ar Klatskin audzēju. Šī operācija tiek veikta vispārējā anestēzijā. Ar operāciju parasti nav ieteicama adjuvanta terapija, piemēram, ķīmijterapija un starojums. Ja operācija nav iespējama audzēja iesaistīšanās līmeņa dēļ, var apsvērt ķīmijterapiju un starojumu, lai gan šādi audzēji bieži vien nav īpaši reaģējoši uz neķirurģisku ārstēšanu.
Kad pacientam tiek diagnosticēts Klatskin audzējs, pirms lēmumu pieņemšanas par ārstēšanu var būt noderīgi iegūt pēc iespējas vairāk informācijas par audzēju. Ārstam jāspēj apspriest audzēja atrašanās vietu, operācijas riskus un ieguvumus, kā arī to, vai kandidāts var būt labs kandidāts citām ārstēšanas iespējām. Tā kā šādi audzēji ir reti sastopami, par tiem netiek veikts daudz pētījumu, taču vēža pētnieki var strādāt ar holangiokarcinomu un to dara, un pacientiem, kuri vēlas un interesējas, var būt pieejamas tādas iespējas kā zāļu izmēģinājumi. Pacientiem jāņem vērā, ka cilvēkus ar blakusslimībām var nepieņemt zāļu izmēģinājumos.