Kas ir klīniskā neiropsiholoģija?

Lai gan klīniskā neiropsiholoģija ir psiholoģijas nozare, tai ir ievērojami atšķirīgs fokuss nekā vispārējā psiholoģija. Lai gan emocionālie vai psihiskie traucējumi, ko ārstē klīniskā neiropsiholoģija, var būt simptomātiski līdzīgi tiem, kurus ārstē vispārējā psiholoģija, šiem traucējumiem ir jābūt fizioloģiskam iemeslam, lai tos ārstētu neiropsihologs. Šie speciālisti meklē fiziskas problēmas pacienta smadzenēs, lai noteiktu dažādu traucējumu cēloni un ārstēšanas iespējas. Šo traucējumu diagnostikai un ārstēšanai nepieciešamas padziļinātas zināšanas par smadzeņu anatomiju.

Klīniskajā neiropsiholoģijā tiek izmantoti dažādi testi, lai noteiktu, vai fizioloģiska problēma vai kognitīvi traucējumi ir atbildīgi par pacienta uzvedību. Šos testus visbiežāk izmanto, lai noteiktu, vai ir problēmas ar atmiņu vai domāšanu. Viņi novērtē pacienta spēju pievērst uzmanību, atsaukt informāciju, apstrādāt informāciju un manipulēt ar objektiem. Pārbaudes ir izstrādātas tā, lai tās būtu objektīvas un salīdzinātu pacienta rezultātus ar rezultātiem cilvēkiem ar normālu smadzeņu darbību. Pārbaude var palīdzēt identificēt bojāto smadzeņu traucējumu vai reģionu, kā arī to var izmantot, lai novērtētu pacienta pašreizējo funkcionalitāti, nosakot bāzes līniju, lai noteiktu, vai turpmākā ārstēšana ir efektīva.

Kad traucējumi ir identificēti, ārsts var īstenot ārstēšanas plānu. Neiropsiholoģisku traucējumu ārstēšanā var izmantot terapiju, medikamentus, ķirurģiju un uzvedības modifikācijas. Viens no visbiežāk sastopamajiem traucējumiem, ko ārstē klīniskā neiropsiholoģija, ir smadzeņu fiziska trauma. Pacienti, kuri ir nonākuši negadījumā, bieži tiek novērtēti, lai noteiktu, vai ir smadzeņu bojājumi un kā to vislabāk ārstēt. Gados vecākiem pacientiem ar Alcheimera slimību, insultu un demenci un bērniem ar iedzimtiem traucējumiem var būt arī fiziski smadzeņu bojājumi, kurus var novērtēt un ārstēt.