Visas loga daļas, izņemot pašu stiklu, var izgatavot no dažādiem materiāliem. Logi ir pieejami no vinila, stikla šķiedras, koka savienojumiem un alumīnija. Pat ja ir pieejami dažādi jauni materiāli, koka logi joprojām ir lieliska izvēle. Dažreiz māju īpašnieki tiek sajaukti ar visu terminoloģiju, kas saistīta ar koka logiem.
Aploka ir koka zona, kas iekļaujas starp logu un ēku. Aplodas apakšdaļa, daļa, kas ir paralēla grīdai, ir slieksnis. Kad daļa no palodzes sniedzas telpā, to pareizi sauc par izkārnījumiem, bet parasti to sauc par palodzi. Aploda ir piestiprināta pie ēkas sienas. Amortizators tiek mainīts reti.
Vērtne ir koka logu daļa, kas faktiski ir piestiprināta pie stikla. Ja tiek nomainīts logs, tiks noņemta gan vērtne, gan tajā esošais stikls. Vērtnes vertikālās daļas ir stieņi. Vērtnes horizontālās daļas ir sliedes. Divkāršajiem koka logiem ir divas vērtnes, augšējā un apakšējā. Augšējā vērtne var slīdēt uz leju, lai atvērtu, bet biežāk apakšējā vērtne slīd uz augšu, lai atvērtu. Divkāršās koka logos, kad logi ir aizvērti, augšējās vērtnes apakšējā sliede un apakšējās vērtnes augšējā sliede pārklājas. Sliedes, kas pārklājas, tiek sauktas par kontroles sliedēm vai sapulces sliedēm.
Stikla gabalus koka logos sauc par rūtīm vai gaismām, dažreiz raksta par litēm. Agrāk bija izplatītas noteiktas apgaismojuma kombinācijas, piemēram, divpadsmit pāri divpadsmit divām vērtnēm koka logiem ar dubultā piekarināšanu. Plānas koka sloksnes, ko sauc par muntiniem, notur rūtis vietā. Šāds rūtu izkārtojums ir tik pievilcīgs, ka mūsdienās muntinītes dažkārt dekoratīvi uzklāj uz abām liela loga virsmām. Šos logus formāli sauc par simulētajām dalītajām gaismām jeb SDL.
Koka logi ir videi draudzīga izvēle, ja koksne ir ilgtspējīgi audzēta un novākta. Pareizi uzstādīti un kopti koka logi nepieļauj lielākus siltuma zudumus nekā vinila vai alumīnija logi, ja tiek izmantots tādas pašas kvalitātes stikls. Koka logi nerada draudus cilvēku veselībai, atšķirībā no PVC vai vinila, kas var izdalīt toksiskus blakusproduktus.