Kompostu veido organisko vielu sadalīšanās atliekas. Tas ir vērtīgs kā mēslošanas līdzeklis dārzkopībā un lauksaimniecībā. Jebkāda bioloģiski noārdāma viela galu galā sadalīsies, ja to atstāj pati, taču tā var būt noderīga, lai paātrinātu procesu, gatavojot kompostu lietošanai mājās un dārzā. Šajā gadījumā var būt izdevīgi izmantot komposta starteri. Komposta starteris var būt sadzīves vai ražots materiāls, kas paātrina organisko vielu sadalīšanās sākumu kompostā.
Daudzos dārzu centros un dārzu katalogos ir dažāda veida komposta starteri. Lai gan daudzi no šiem produktiem ir dažādi un patentēti, tie visi satur sabrukšanu izraisošus mikroorganismus. Daži satur arī enzīmus, hormonus un citas piedevas, lai palīdzētu sadalīšanās organismiem strādāt vēl ātrāk. Īpašām vajadzībām ir pieejamas arī īpašas sastāvdaļu kombinācijas. Piemēram, koka skaidām, priežu skujām un lapām parasti ir nepieciešams ilgs laiks, lai tās pašas sadalītos, un tām var palīdzēt īpaši izstrādāts komposta starteris.
Tomēr komposta starterim nav jābūt ražotam sastāvdaļu maisījumam. Komposta kaudzēm var pievienot arī kvalitatīvu dārza vai meža zemi, kā arī citas dabīgas vielas, lai paātrinātu sadalīšanos, jo tajās jau ir liela mikroorganismu koncentrācija. Faktiski agrīnie vēsturiskie ieraksti par dārzkopību liecina, ka senie babilonieši izmantoja kamieļu un citu dzīvnieku asinis, lai aktivizētu kompostu.
Līdzīgu materiālu, ko sauc par asins miltiem, mūsdienās dažreiz izmanto kā komposta starteri. Šo materiālu iegūst no kautuvēs savāktajām asinīm, kuras pēc tam žāvē un iepako. Tā ir ļoti tumši sarkana, pulverveida viela, kas gandrīz bez smaržas. Tomēr, lai gan tā smarža mums ir nekaitīga, tā ir atbaidoša pret maziem dzīvniekiem, piemēram, meža čaļiem un trušiem. Ņemot vērā šo faktu, daži dārznieki to izmanto kā mēslojumu maziem zaļajiem augiem, jo, barojot, tas aizdzen dzīvniekus, kas ēd šos augus, kad tie dīgstu.
Jebkura komposta startera izmantošanas galvenais mērķis ir nodrošināt vidi, kas ir bagāta ar slāpekli un olbaltumvielām, lai atbalstītu mikroorganismu augšanu. Gatavs komposts faktiski var darboties kā komposta starteris, tāpat kā maizes iesācēji. Gatavais komposts satur barības vielas un organismus, kas nepieciešami, lai notiktu sadalīšanās, jo tā tur jau ir notikusi. Kad komposts ir pabeidzis sadalīšanās procesu, to gandrīz nevar atšķirt no citas augsnes.