Konkrēts nolūks likumā ir prāta stāvoklis, kurā kādam jābūt, lai tas atbilstu noteikta veida sodāmības standartam. Šādos gadījumos persona plāno iesaistīties konkrētā darbībā un apzinās sekas. Noziegumi, kuriem nepieciešams pierādījums par konkrētu nolūku, ietver, piemēram, laupīšanu un zādzību. Ir vairāki aizsardzības veidi, kurus var izmantot, mēģinot apgalvot, ka šis standarts nav izpildīts un tādējādi apsūdzētais nav vainīgs noziegumā, kā tas tiek apsūdzēts.
Lai pierādītu konkrētu nolūku, ir jāpierāda, ka kāds ir gribējis kaut ko darīt, piemēram, atņemt kādam citam īpašumu, pilnībā apzinoties sekas. Tomēr ar nodomu vien nepietiek, lai pieņemtu pārliecību; apsūdzētajam ir jābūt arī izdarījušas darbības, kuras pamatoti būtu novedušas pie paredzētā mērķa sasniegšanas. Tādējādi cilvēks, kurš vēlas nozagt kaimiņa automašīnu, nav vainīgs, ja to nozog kāds cits.
Izplatīts konkrēta nodoma likuma piemērs ir ielaušanās. Ja kāds plāno atņemt citam piederošu mantu un ielaužas mājā, lai to izdarītu, viņam var tikt izvirzīta apsūdzība par zādzību. Savukārt, ja kāds ielaužas mājā, lai pagulētu, šai personai tiek uzrādīta tikai apsūdzība par uzlaušanu un iekļūšanu tajā, jo konkrēta nolūka paņemt mantu nav. Tāpat ar zādzību ir jāpierāda, ka apsūdzētais paņēma īpašumu ar nolūku to paturēt vai pārdot, tādējādi atņemot likumīgo īpašnieku. Savukārt, ja kāds mēteļa pārbaudē nejauši paņem svešu mēteli un vēlāk to atdod, tā nav zādzība, jo cilvēkam nav bijis nolūka mēteli paturēt.
Tas atšķiras no vispārēja nodoma, kas ir plāns iesaistīties nelikumīgā darbībā. Ja konkrētajā gadījumā konkrētu nolūku nevar pierādīt, joprojām ir iespējams pierādīt, ka persona ir izdarījusi noziegumu un ir jāsoda. Piemēram, kāds, kurš paņem kaimiņa automašīnu bez piekrišanas, lai dotos uz veikalu, var tikt apsūdzēts par braucienu; persona nebija paredzējusi automašīnu paturēt, tātad tā nav zādzība, bet auto tomēr tika izmantots bez atļaujas.
Gadījumos, kad kāds tiek apsūdzēts par konkrēta nolūka izdarītu noziegumu, apsūdzībai ir jāspēj pierādīt gan to, ka persona ir izdarījusi attiecīgo darbību, gan arī to, ka tas bija iesaistīts konkrētajā nodomā. Viena aizsardzība pret šādiem noziegumiem ir reibums, kurā kāds apgalvo, ka konkrētajā situācijā viņai nav bijis nodoma.