Krimināltiesiskā jurisdikcija attiecas uz tiesas pilnvarām izskatīt un noteikt lietu, kurā ir izdarīts noziegums. Krimināltiesiskā jurisdikcija tiek noteikta vairākos veidos. Krimināltiesiskās jurisdikcijas noteikšanā vislielākā loma ir nācijas centrālajai valdībai, valsts tiesai, nozieguma veidam un ģeogrāfiskajai atrašanās vietai.
Valstu centrālās valdības nosaka kriminālo jurisdikciju tiesu lietām, pamatojoties uz to konstitūcijām. Dažās valstīs krimināllietas izskatīs un izlems valsts tiesā, savukārt lielākajā daļā valstu krimināllietas izskatīs vietējās tiesās štatos, provincēs un apgabalos. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs konstitūcija īpaši piešķir kriminālo jurisdikciju štatu un vietējām tiesām.
Izdarītās noziedzīgās darbības veids lielā mērā ietekmē to, kuras tiesas jurisdikcija būs. Noziedzīgas darbības, kas tieši apdraud valsts valdību, visbiežāk tiek izskatītas valsts vai augstākās instances tiesā. Amerikas Savienotajās Valstīs konstitūcija piešķir pilnvaras federālajām tiesām par konkrētiem noziegumiem, kas ir valsts nozīmes jautājumi. Piemēram, federālās tiesas ir atbildīgas par krimināllietu izskatīšanu un izlemšanu par viltošanu, valsts nodevību un noziedzīgām darbībām atklātā jūrā, piemēram, pirātismu.
Ģeogrāfiskajai atrašanās vietai ir nozīme jurisdikcijas noteikšanā, kad tiek veikts kriminālais arests. Krimināllietu izskatīs tiesā, kurā noziedznieks ir aizturēts. Vienlaicīgas jurisdikcijas gadījumā, proti, jurisdikcija ir divām vai vairākām tiesām, iesaistītās puses parasti iesniedz lūgumu, lai viņu lieta tiktu izskatīta tiesā, kas tām būs visizdevīgākā.
Papildus nacionālajām un vietējām tiesām, kurām ir kriminālā jurisdikcija, Starptautiskajai Krimināltiesai (SKT) ir vispasaules kriminālā jurisdikcija. Starptautisko Krimināltiesu, kas atrodas Hāgā, Nīderlandē, pārvalda Romas Statūti, kas ir līgums, ar kuru tika izveidota tiesa. Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā ir visnopietnākie noziegumi, kas ietekmē starptautisko sabiedrību, piemēram, genocīds un citi noziegumi pret cilvēci.
SKT tiek uzskatīta par pēdējo līdzekli kriminālvajāšanai par smagiem noziegumiem, kas rada bažas starptautiskajai sabiedrībai. SKT nerīkosies situācijā, kad lietu ir izmeklējusi un izskatījusi valsts tiesa, ja vien nepastāv aizdomas, ka valsts tiesas process nav īsts. Valstu vadītāji, piemēram, Sadams Huseins no Irākas un Hasans Ahmads Al Baširs no Sudānas, ir tiesāti SKT par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci.