Krūšu ultrasonogrāfija ir attēlveidošanas metode, ko izmanto, lai novērtētu krūšu audu anomālijas. Šī tehnoloģija izmanto skaņas viļņus, lai novērtētu pamatā esošās struktūras, un tā ir noderīga, jo tā ir vienkārši izdarāma un nepakļauj sievietes starojumam. Tomēr šī attēlveidošanas pētījuma izmantošanai ir ierobežojumi, jo salīdzinājumā ar mammogrāfiju tam ir salīdzinoši vāja spēja uztvert nelielas detaļas — šo īpašību sauc par izšķirtspēju. Krūšu ultrasonogrāfijas pielietojumi ietver manuālā pārbaudē konstatēto masu novērtēšanu un krūšu masu lokalizāciju biopsijas laikā.
Krūšu ultrasonogrāfijas tehnoloģijā tiek izmantoti ultraskaņas viļņi, kas ir cilvēka ausij nedzirdami augstas frekvences skaņas viļņi. Šo skaņas viļņu izstarošanai tiek izmantots devējs, un tiek reģistrēts laiks, kas nepieciešams, lai emitētais vilnis atgrieztos devējā. No šīs informācijas ultraskaņas iekārta spēj rekonstruēt pamatā esošo struktūru divdimensiju attēlu.
Krūšu ultrasonogrāfijas izmantošanai ir vairākas dažādas priekšrocības. Atšķirībā no radiogrāfijas metodēm, piemēram, datortomogrāfijas (CT) skenēšanas, šī attēlveidošanas metode neizmanto bīstamu jonizējošo starojumu, kas atkārtotas iedarbības gadījumā varētu bojāt pamatā esošos audus. Krūšu ultrasonogrāfiju ir arī vienkārši veikt, tā parasti neizraisa pacientam sāpes vai diskomfortu, un tā ir diezgan zema.
Diemžēl krūšu ultrasonogrāfijas izmantošanai ir arī daži trūkumi. Bieži vien no procedūras iegūtie attēli ir tikai tik labi, cik tehnologs, kurš veica pētījumu. Procedūras rezultātus var izkropļot arī pārmērīgs zemādas tauku līmenis. Ultraskaņa var identificēt lielas masas, taču parasti tai nav pietiekamas izšķirtspējas, lai noteiktu masas, kuru diametrs ir mazāks par 0.5 collu (1.27 cm).
Visizplatītākā krūšu ultrasonogrāfijas izmantošana ir krūšu audos konstatēto masu novērtēšana. Tas ir lieliski piemērots, lai atšķirtu cietās masas, kas varētu liecināt par audzēju, no cistiskām masām, kas ir pildītas ar šķidrumu un bieži vien ir labdabīgas. Bieži vien ultraskaņu izmanto, lai palīdzētu ārstam veikt krūšu masas biopsiju, jo ārsts var vadīt adatu reāllaikā, pamatojoties uz tās pieeju masai. Krūšu ultraskaņa palīdz arī identificēt limfmezglus ap krūti, kas ir svarīgi, jo ļaundabīgi audzēji bieži izplatās šajos limfmezglos, izraisot to palielināšanos.
Parasto krūšu ultrasonogrāfiju parasti neizmanto kā metodi krūts vēža skrīningam, jo mammogrāfijai ir daudz sarežģītāka spēja noteikt nelielas masas. Tomēr tam ir nozīme, novērtējot manuālā krūšu pārbaudē konstatēto masu, īpaši sievietēm, kas jaunākas par 40 gadiem. Jaunākā populācijā mamogrāfijai ir samazināta izšķirtspēja, jo šo sieviešu krūšu audi ir pārāk blīvi. Rezultātā ultrasonogrāfija šiem jaunākajiem pacientiem bieži sniedz vairāk informācijas.