Labdarības pārpalikumu tresti ir pasākumi, kas ļauj turpināt īpašumu un aktīvu ziedošanu noteiktai labdarības organizācijai vai bezpeļņas organizācijai, bet ļauj trasta devējam paturēt un izmantot šos īpašumus tik ilgi, kamēr viņš vai viņa. paliek dzīvs. Pēc piešķīrēja nāves aktīvi tiek pilnībā nodoti noteiktajai labdarības organizācijai vai bezpeļņas organizācijai, un tos var izmantot pēc organizācijas ieskatiem. Ziedotājam ir mierinājums, zinot, ka līdzekļi galu galā tiks izmantoti labam mērķim, kā arī nodrošina dažas lieliskas finansiālas priekšrocības.
Viena no galvenajām labdarības fonda priekšrocībām ir tā, ka piešķīrēji var izvairīties no jebkāda veida kapitāla pieauguma nodokļa par aktīviem, kas tiek ziedoti labdarības fondā. Gadījumā, ja ziedotie aktīvi turpina gūt ienākumus īstermiņā, dāvinātājs var arī realizēt nodokļa atskaitījumu par procentu ienākumu patieso tirgus vērtību, kas gūta par šo aktīvu. Šie noteikumi palīdz donoram gan tieši, gan netieši gūt labumu no saviem īpašumiem visu atlikušo mūžu.
Vēl viens apsvērums, slēdzot labdarības atlikušo trastu, ir fakts, ka trestā nodotie aktīvi netiek uzskatīti par atlikušā īpašuma daļu. Tas nozīmēs, ka ievērojami tiks samazināti īpašuma nodokļi, kas tiks piemēroti nāves brīdī. Pārdzīvojušajiem, kuri manto mantojuma daļas, kas nav saistītas ar labdarības fondu, šis pabalsts var ievērojami mainīt atlikušo īpašumu nokārtošanu un sadali atbilstoši mirušā vēlmēm.
Viena lieta, kas jāpatur prātā attiecībā uz labdarības atlikušo trastu, ir tāda, ka trastu nevar atsaukt, tiklīdz tā ir izveidota. Tomēr ir daži noteikumi, lai novirzītu līdzekļus no vienas labdarības organizācijas uz citu, pieņemot, ka jaunā labdarības organizācija atbilst saistītajām kvalifikācijām. Finanšu plānotāji var palīdzēt ieinteresētajām personām noteikt precīzu labdarības atlikušā tresta struktūru un funkcijas, kā arī sagatavot prognozes par to, kā trasta līgums ilgtermiņā dotu labumu donoram.