Kas ir Latvijas nacionālais putns?

Baltā cielava ir neliels, garastains putns pelēkā, baltā un melnā krāsā, kas nemitīgi luncina asti un skraida pa zemi, nevis lēkā. Tā ir gājputns, kas Latvijā ierodas agri pavasarī, bieži vēl pirms sniega nokušanas, un tautā ledus iešanu upēs mēdz saistīt tieši ar tās atgriešanos. Ligzdo tā cilvēka tuvumā: zem jumta malām, koka grēdās, pamestās būvēs, pat lauksaimniecības tehnikā, un tieši šī pieradināšanās ir viens no iemesliem, kāpēc putns izvēlēts par simbolu.

Pārtiek cielava no kukaiņiem, kurus ķer, staigādama pa zemi, pļavu malām, ceļmalām un ūdenstilpju krastiem. Tas nozīmē, ka tai svarīga ir atklāta, nelīdzena ainava ar lopiem, pļavām un neuzkoptiem krastiem. Tur, kur zāliens tiek pļauts kā paklājs un kukaiņu nav, nav arī cielavu. Tāpēc putna labklājība ir tieši saistīta ar to, kā tiek koptas pļavas un vai saimniecībās vēl ir ganības.

Nacionālais putns nav tas pats, kas gada putns. Gada putnu katru gadu izraugās Latvijas Ornitoloģijas biedrība, lai pievērstu uzmanību kādai sugai, par kuru trūkst datu vai kuras stāvoklis pasliktinās. Ap gada putnu parasti notiek uzskaites, lekcijas un novērojumu vākšanas kampaņa, kurā var piedalīties ikviens. Nacionālais putns paliek nemainīgs, gada putns mainās, un šo divu lietu sajaukšana ir izplatītākā kļūda.

Putnu novērojumus Latvijā ikviens var pieteikt dabas novērojumu portālos, un šie dati nonāk pētnieku rīcībā. Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad amatiera ieguldījums zinātnē ir tiešs: ligzdošanas atlanti, migrācijas uzskaites un ziemojošo putnu skaitīšana balstās tieši uz brīvprātīgo novērojumiem. Lai piedalītos, nevajag dārgu tehniku, bet vajag godīgumu: nedroša suga jāatzīmē kā nedroša.

Putnu ligzdas ir aizsargātas. Ligzdošanas laikā ligzdas nedrīkst postīt, izņemt olas vai traucēt putnus, un mežsaimniecībā ir noteikti periodi, kuros darbi ierobežoti tieši ligzdošanas dēļ. Ēku remontdarbi ir tipiskā konflikta vieta: ja jumta malā ligzdo putni, darbu plānošana pirms vai pēc ligzdošanas sezonas atrisina lielāko daļu strīdu. Konkrētos ierobežojumus un izņēmumus nosaka sugu un biotopu aizsardzības regulējums, un tos skaidro Dabas aizsardzības pārvalde.

Biežākā pavasara kļūda ir izkritušu putnēnu pacelšana. Daudzi putnēni izlido no ligzdas vēl neveikli, un vecāki tos turpina barot uz zemes, tāpēc aiznešana mājās parasti nozīmē putna nāvi. Rīkoties vajag tikai tad, ja putns ir ievainots vai acīmredzami briesmās, piemēram, uz brauktuves, un tad labākais solis ir sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldi vai ornitologu biedrību, nevis mēģināt ārstēt pašiem.