Ja kāds rīkojas ar ļaunu apdomu, viņš vai viņa ir tādā prāta stāvoklī, kā rezultātā citai personai tiek nodarīts tīšs ievainojums vai nāve. Ja var pierādīt, ka kāds šādi rīkojies, tas aizpilda mens rea jeb “vainīgā prāta” prasību, kas nepieciešama noteikta veida pārliecībām. Var izmantot vairākas dažādas lietas, lai sniegtu pierādījumus tam, ka kāds ir rīkojies ļaunprātīgi un tāpēc ir pelnījis bargāku sodu.
Viens no iepriekš pārdomātas ļaunprātības veidiem ir apzināts lēmums kādu ievainot vai nogalināt pirms nozieguma izdarīšanas. Piemēram, ja kāds pārvelk dzeloņstieples pāri veloceliņam kakla līmenī ar nolūku atsēdināt sēdus un savainot velosipēdistus, lai viņi pārstātu izmantot šo celiņu, tas ir pārdomāts ļaunums. Šajā gadījumā persona rīkojas apzināti, lai nodarītu kaitējumu, un apzināti izvēlas to darīt pirms nozieguma izdarīšanas. Tāpat kāds, kurš iegādājas ieroci ar nolūku kādu nošaut, arī rīkojas ar apzinātu nolūku nogalināt.
Cits veids ietver uzvedību tādā veidā, kas liecina par apzinātu cilvēka dzīvības vai drošības neievērošanu. Šajā gadījumā kāds nolemj būt neapdomīgs, nevis neapdomības vai zināšanu trūkuma dēļ uzvesties neapdomīgi. Šo iepriekš pārdomāto ļaunprātības veidu izmanto, lai cilvēkiem uzliktu bargus sodus, ja cilvēki tiek nogalināti vai ievainoti noziedzīga nodarījuma, piemēram, bankas aplaupīšanas, laikā. Arguments ir tāds, ka apsūdzētais rīkojās apzināti neapdomīgi un tādējādi demonstrēja ļaunprātību iepriekš.
Turpretim, ja strīda vidū kāds sit citai personai un šī persona tiek nopietni ievainota vai nogalināta, tas netiek uzskatīts par iepriekš pārdomātu ļaunprātību. Apsūdzētais iepriekš neplānoja nodarīt kaitējumu un neuzvedās tā, lai tas būtu uzskatāms par neapdomīgu. Taču, ja var pierādīt, ka kāds izprovocējis strīdu ar mērķi nogādāt pretinieku sitamā pozīcijā, tas mainītu apstākļus, jo cilvēks būtu plānojis uz priekšu.
Attiecībā uz tādām apsūdzībām kā pirmās pakāpes slepkavība ir jāpierāda ļaunprātība. Šīs maksas atšķiras no mazākām apsūdzībām, kurās cilvēki nejauši nogalina cilvēkus, lai radītu virkni pieaugošu sodu. Tas atspoguļo domu, ka cilvēki, kuri plāno nogalināt un apzināti to dara, vairāk apdraud sabiedrību nekā cilvēki, kuri nejauši nogalina.