Lēnapes indiāņi — pazīstami arī kā Lennapi, Lena Lenape un Delavēras indiāņi — savulaik dzīvoja Ziemeļamerikas Atlantijas okeāna vidusdaļas reģionā, kas kļūs par Ņūdžersiju, Ņujorku, Pensilvāniju un Delavēru. Algonkinu nācijas sastāvā esošie Lenapes indiāņi tika cienīti kā miera uzturētāji, kurus bieži aicināja sarunās starp konkurējošām ciltīm. Neskatoties uz miera līgumiem ar Amerikas Savienoto Valstu valdību, Lenape vairākkārt tika pārvietoti, un lielākā daļa galu galā apmetās Oklahomā.
Agrīnie Lenapes indiāņi bija mednieki un lopbarības meklētāji, taču viņi nodarbojās arī ar lauksaimniecību. Vīrieši parasti bija atbildīgi par medībām un makšķerēšanu, un sievietes pieskatīja bērnus, rūpējoties par labību. Kā lauksaimniecības kultūra Lenape dzīvoja apmetušās kopienās, nevis iesaistījās dažu citu indiāņu cilšu nomadu dzīvesveidā.
Lenape uzcēla mazus ciematiņus no mazām apaļām mājām, ko sauca par vigvamiem, vai uzcēla garās mājas, kas līdzīgas irokēzu celtajām mājām. Ciematos parasti ietilpa namiņš un padomes ēka, un daudzus ciematus aizsargāja kokmateriālu palisādes. Lenapes indiāņi nebūvēja tādus tīpus kā Vidusrietumu līdzenumos.
17. gadsimta sākumā, kad Eiropas kolonisti pirmo reizi apmetās Atlantijas okeāna vidusdaļas reģionā, Lenapes indiāņi vēlējās piegādāt holandiešiem bebru kažokādas apmaiņā pret Eiropas precēm. Lenapei par nelaimi viņi pārmedīja bebru populāciju, un holandieši griezās citur pēc kažokādas. Šī agrīnā mijiedarbība ar eiropiešiem arī pakļāva Lenape tādām slimībām kā bakas un masalas, kas bieži bija letālas.
Indiāņiem un eiropiešiem bija ļoti atšķirīgi priekšstati par īpašumu un īpašumtiesībām, kas izraisīja neskaidrības par zemi. Lēnape uzskatīja, ka līgumi ar eiropiešiem ir nomas līgumi vai koplietošanas līgumi, nevis pirkuma līgumi, ko paredzēja holandieši un angļi. 17. gadsimta laikā Lenape zaudēja teritoriju, savukārt eiropiešu apmetne noslogoja tās atlikušos resursus.
Pārmitināšana uz Lenapu sākās ar Īstonas līgumu 1758. gadā. Amerikāņu kolonisti piespieda Lenapu atstāt Ņūdžersiju un Ņujorku. Lenapes indiāņi tika nosūtīti uz Pensilvāniju, Ohaio štatā vai vēl tālāk Rietumu tuksnesī.
Attiecības ar amerikāņu kolonistiem pasliktinājās. Francijas un Indijas kara laikā Lenape cīnījās franču pusē. Neskatoties uz sarunām ar angļiem, koloniāļi turpināja uzbrukt un nogalināt Lenape pat pēc kara beigām. Tomēr Lenapes indiāņi bija pirmā indiāņu cilts, kas Amerikas revolūcijas laikā parakstīja līgumu ar jauno ASV valdību.
1860. gados Lenape atkal tika pārvietoti, šoreiz uz Oklahomu. Šajā laikā Oklahomā tika dibināta gan Delavēras tauta, gan Delavēras indiāņu cilts. 21. gadsimta sākumā lielākā daļa Lenapes dzīvo Oklahomā. Neliela Lenapes grupa aizbēga uz Kanādu, kur tika nodibināta Delavēras nācija Moraviantown un Munsee-Delaware Nation.