Lietusūdeņi sastāv no nokrišņiem no lietus ūdens vai sniega kušanas, kā arī no ūdens, kas nāk no tādiem avotiem kā automašīnu mazgāšana vai zāliena pārmērīga laistīšana. Dažreiz šī ūdens notece tā vietā, lai iesūktos zemē, sakrājas uz necaurlaidīgām virsmām, piemēram, apmalēm, asfaltētiem ceļiem vai piebraucamiem ceļiem. Parasti ūdens pēc tam tiek novirzīts dabiskās vai cilvēka radītās drenāžas sistēmās, kuras galu galā tiek novadītas strautos, ezeros un upēs. Šis ūdens var pārnest piesārņojumu šajos dabiskajos ūdens avotos. Plāna pieņemšana un īstenošana, lai samazinātu lietus ūdens piesārņojošo vielu un bīstamo materiālu noplūdi ūdens avotos, ir pazīstama kā lietus ūdens kontrole.
Lietusūdens kontrole ne tikai palīdz samazināt iespējamo ūdens piesārņojumu, bet arī veic vairākas citas funkcijas. Tas var palīdzēt kontrolēt plūdus un eroziju, regulējot noteces ūdens daudzumu. Turklāt profesionāļi var izstrādāt veidus, kā aizsargāt vai atjaunot pašreizējos dabiskos ūdens avotus. Lietusūdens kontrole var nozīmēt arī noteces ūdens kvalitātes uzlabošanas plāna īstenošanu.
Lietusūdens kontrole parasti ietver preventīvu un kontroles pasākumu kombināciju. Preventīvie pasākumi ir paredzēti, lai iepriekš samazinātu ūdens noteces ietekmi, kā arī samazinātu lietus ūdens noteces rašanos un piesārņojumu. Profilakse var ietvert tādas lietas kā lietus dārzu celtniecība, kas ir mazi, labiekārtoti zemes gabali, kas var palīdzēt samazināt lietus ūdens noteci un filtrēt piesārņojumu. Vēl viens preventīvs pasākums ir caurlaidīga betona izmantošana, kas ļauj ūdenim filtrēt cauri betonam un nonākt rezervuārā zem ietves.
Kontroles pasākumi ir vērsti uz liekās ūdens plūsmas uztveršanu un piesārņojošo vielu noņemšanu. Piemēram, piesārņotāju noņemšanas sistēmas var palīdzēt filtrēt vai aizturēt lietus ūdens notecē esošos piesārņotājus. Cisternas, kas būtībā ir uzglabāšanas tvertnes, ko izmanto nokrišņu notveršanai, var palīdzēt saturēt lietus ūdeni. Tvertnē uzglabāto ūdeni pēc tam var izmantot citiem mērķiem, piemēram, zāliena laistīšanai vai tualetes skalošanai. Virsmas ieplakas ietvēs, kas pazīstamas kā skrejceļi, var izmantot arī, lai droši uztvertu nelielu noteces ūdens daudzumu.
Dažās valstīs valdības aģentūras pieprasa noteiktiem uzņēmumiem pieņemt notekūdeņu apsaimniekošanas plānus. Piemēram, saskaņā ar Likumu par tīru ūdeni Vides aizsardzības aģentūra (EPA) pārrauga lietus ūdens kontroles noteikumus Amerikas Savienotajās Valstīs. Vairākas štatu un vietējās valdības Amerikas Savienotajās Valstīs ir paplašinājušas šos federālos noteikumus, pievienojot papildu prasības lietus ūdens apsaimniekošanai. Eiropā lietus ūdeņu kontroli pārvalda Eiropas Vides aģentūra (EEA), savukārt Austrālijā lietus ūdens noteikumus uzrauga Vides, ūdens, mantojuma un mākslas departaments.
Uzņēmumi, kurus parasti ietekmē lietus ūdens kontroles likumi, ir zemes un ēku attīstītāji, būvuzņēmēji un īpašumu pārvaldnieki. Šiem uzņēmumiem var būt jāsaņem atļaujas pirms projektu uzsākšanas un jāievēro noteikta lietus ūdens apsaimniekošanas prakse. Dažās valstīs uz īpašumu īpašniekiem var attiekties arī rīkojumi, kuru mērķis ir samazināt lietus ūdens ietekmi. Piemēram, nekustamo īpašumu īpašniekiem var tikt prasīts līdz minimumam samazināt mēslošanas līdzekļu un pesticīdu izmantošanu savos zālienos vai noteiktā veidā atbrīvoties no sadzīves atkritumiem, lai novērstu iespējamo ūdens piesārņojumu.