Līnijas rediģēšana ir rediģēšanas procesa posms, kurā manuskripts tiek rediģēts, lai nodrošinātu toni, stilu un konsekvenci. Šis rediģēšanas posms ir ārkārtīgi svarīgs visu veidu un garuma dokumentiem, un labs rindu redaktors ir ļoti svarīgs cilvēks ziņu telpās, izdevniecībās un citās organizācijās, kas ražo iespieddarbus. Līniju redaktorus var atrast arī kā ārštata darbiniekus, kas pieņem darbu katrā gadījumā atsevišķi.
Kā norāda termins “rindas rediģēšana”, rindiņu redaktors burtiski iet cauri rakstītam gabalam rindiņai pa rindiņai, veltot laiku, lai būtu ārkārtīgi rūpīgs un rūpīgs. Rindu redaktori var lasīt fragmentu vairākas reizes, lai pārliecinātos, ka tas ir rūpīgi rediģēts, bieži vien sākot ar aptuvenu pielaidi, lai meklētu pamata problēmas, piemēram, pareizrakstības un gramatikas problēmas, un pēc tam iedziļinoties ar katru nākamo ierakstu.
Rindu rediģēšanai var izmantot dažādas vides, atsevišķiem redaktoriem ir atšķirīgi darba paradumi un vēlamā vide darbam. Daudzi līniju redaktori dod priekšroku klusumam, jo tas ļauj viņiem koncentrēties, un, lai gan viņi var klausīties mūziku, viņi bieži izvēlas mūziku bez vokāla, lai vārdi nenovērstu uzmanību. Rakstiskais materiāls parasti tiek drukāts, lai redaktors varētu to pārlaist ar pildspalvu, lai gan ir iespējams arī rediģēt rindiņas ekrānā, un rindu redaktori izmanto īpašu iezīmēšanas valodu, lai sazinātos par problēmām ar darbu.
Papildus pamata pareizrakstības un gramatikas pārbaudei rindu rediģēšana ietver arī stila un konsekvences rediģēšanu. Organizācijās, kurās ir stila ceļvedis, rindu redaktors pārliecinās, ka rokasgrāmata tiek ievērota, un pārbauda, vai nav izplatītas stilistiskās kļūdas, piemēram, nestandarta vārdu pareizrakstības, svara un mērījumu nepareizas uzrakstīšanas un tā tālāk. Līnijas rediģēšanas sesija ietver arī formatēšanas kļūdu pārbaudi, kas ir īpaši izplatīta, ja dokumenti tiek pārsūtīti starp vairākiem datoriem.
Visbeidzot, līniju rediģēšana attiecas arī uz toni. Līniju redaktori rūpīgi seko vārdu lietojumam, meklējot nepareizi lietotus vārdus, pārmērīgi lietotus vārdus, vārdus, kas tiek izmantoti kā kruķi, un vārdus, kas nav piederīgi. Daudzi autori mēdz paļauties uz konkrētiem vārdiem, izmantojot tos atkal un atkal, un rindu redaktors meklē šos vārdus un izdzēš tos vai iesaka aizstāt. Līniju redaktori arī lasa plūsmu un toni, domājot par to, kā gabals tiek nolasīts un rediģēts, lai tas būtu gluds un patīkams.
Lai gan rindu redaktori nepārbauda faktus, rindu rediģēšanas procesā var būt arī jāņem vērā citāti un rakstā apspriestā informācija. Ja informācija šķiet maz ticama vai pārspīlēta, rindas redaktors var ieteikt autoram apstiprināt informāciju un sniegt citātu. Tāpat rindu redaktors samazina hiperbolu un pievienos uzsvaru vietās, kur tas šķiet pamatoti.
Pēc rindiņas rediģēšanas dokumentam jābūt daudz stingrākam un vienmērīgākam, un tas var nonākt līdz redaktoriem, kuri rediģē faktisko saturu, meklējot kļūdas un citas problēmas.