Maginot līnija bija virkne aizsardzības nocietinājumu, ko francūži uzcēla pēc Pirmā pasaules kara, lai aizsargātos pret Vācijas vai Itālijas iebrukumu. Daudzi to uzskata par vienu no visu laiku lielākajām militārajām kļūdām, jo galu galā tā Otrajā pasaules karā neko nemainīja, un to diezgan viegli apiet vācieši, kuri iekaroja Franciju līdz 1942. gadam. Mūsdienās daži var lietot šo terminu, atsaucoties uz darbības vai objekti, kas nepietiekami aizsargā. Varētu teikt: “Nespēja nodrošināt ASV karavīrus ar bruņuvestēm ir Maginot līnija.”
Maginot līnija sastāvēja no lielgabalu stabiem, šķēršļiem, piemēram, tankiem un fortiem. Līnijas vājākais punkts bija robeža starp Franciju un Beļģiju. Beļģija un Francija bija sabiedrotās pirms Otrā pasaules kara, bet Beļģija pasludināja neitralitāti 1936. gadā. Tas izraisīja aktivitāšu uzplaukumu, lai paplašinātu līniju pāri Beļģijai.
Diemžēl sekcijas, kurām bija jāpasargā Francija no iebrucējiem, šausmīgi cieta neveiksmi. Šeit Francija faktiski piedzīvoja savu sabrukumu. Vācija bija izvietojusi fiktīvu armiju ārpus Maginot līnijas spēcīgākās daļas un pēc tam izmantoja sauszemes karaspēku, lai iebruktu caur Beļģiju. Viņi spēja nogriezt pārējo līniju no Francijas iekšpuses un nogriezt Francijas piekļuvi saviem karavīriem. Tas piespieda frančus parakstīt pamieru un ļaut vāciešiem okupēt viņu valsti.
Pēc tam vāciešiem piederēja Maginot līnija, taču tas neko nemainīja, kad sabiedroto karaspēks spēja atbrīvot Franciju. Tā vietā sabiedrotie apbrauca līniju, un tāpēc viņiem nebija jāstrādā, lai pārvarētu daudzos nocietinājumus un šķēršļus, kas tagad atrodas vāciešiem.
Gan franči, gan vācieši pārvērtēja Maginot līnijas nozīmi. Patiesībā daudzi militārie vēsturnieki uzskata, ka Francijas atkarība no aizsardzības līnijas bija tās sabrukums. Tā kā lielākā daļa viņu militārā spēka bija koncentrēta līnijā, Francija tik tikko spēja aizstāvēties no iebrucējiem tās robežās. Sākotnēji līnija bija domāta kā viens līdzeklis aizsardzībai pret iebrucējiem, taču tas ātri vien radīja frančiem viltus drošības sajūtu.
Jāatzīmē, ka Maginot līnijai izdevās gūt panākumus tās spēcīgākajās vietās. Tas neļāva itāļu karaspēkam iebrukt Francijā un piespieda vāciešus iebrukt caur Beļģiju. Tomēr tam nebija lielas nozīmes, kad Francija bija spiesta parakstīt pamieru.
Mūsdienās ir dažas šīs robežas paliekas. Lielākā daļa no tās aizņemtās zemes tagad ir privātīpašums vai vienkārši nav kopta un ir izteikti sabrukusi.