Mājsaimniecības ienākumus var definēt vairākos veidos, un uz tiem attiecas vairāki izņēmumi. Būtībā šie ienākumi ir visu mājsaimniecības locekļu nopelnīto vai iekasēto bruto summu summa, un tie var ietvert pusaudžu ienākumus, lai gan tas ne vienmēr tā ir. Šos ienākumus var gūt viena vai vairākas personas, un informācija par tiem tiek izmantota dažādos statistikas pārskatos, vai arī to var pieprasīt no cilvēkiem, kad viņi piesakās valsts palīdzībai vai kredītam.
Var būt sarežģīti definēt, kas ir mājsaimniecība, vai noteikt, kāda nauda ir definēta kā ienākumi. Mājsaimniecība ne vienmēr ir visi cilvēki, kas dzīvo vienā mājā. Vairumā gadījumu istabas biedri neapvieno savus resursus, un viņiem nav nekādu atbalstošu finansiālu saistību vienam pret otru. Teorētiski liela māja ar desmit istabas biedriem varētu izveidot desmit atsevišķus mājsaimniecības ienākumu pārskatus — vienu par katru nesaistītu personu.
No otras puses, mājsaimniecības ienākumiem nav obligāti jābūt ienākumiem, ko gūst cilvēki, kuri visi ir saistīti. Pārim, kas nolemj rūpēties par vecāka gadagājuma sievieti, iespējams, būs jāskaita visi ienākumi, ko viņa nes, ja tie tiek apvienoti ar viņu ienākumiem. Galu galā tas, kā cilvēki izlemj, kādi ir mājsaimniecības ienākumi, ir saistīts ar to, vai viņi dala naudu.
Var būt daži atzīmēti izņēmumi. Pusaudžu pelnītājs, kurš nepelna daudz naudas, parasti neveicina mājsaimniecības ienākumus. Dažādi reģioni to var definēt atšķirīgi, taču, ja vien pusaudža ienākumi nav tieši apvienoti ar vecāku ienākumiem vai ir ļoti lieli, tie parasti netiek iekļauti.
Var apsvērt dažādus ienākumu veidus. Darba vietā nopelnītā nauda tiek pretstatīta tādiem ienākumu avotiem kā sociālais nodrošinājums, procentu ienākumi, pensijas nauda vai bezdarbs. Ikreiz, kad ir nepieciešama informācija par mājsaimniecības ienākumiem, cilvēkiem, iespējams, būs jānoskaidro, kam ir nozīme un kas nav, un tas var atšķirties atkarībā no tā, kurš pieprasa ienākumu pārskatu.
Nedaudz atšķirīga mājsaimniecības ienākumu definīcija var sajaukt lietas. Par daudziem kredīta un aizdevuma pieteikumiem cilvēki tiek lūgti ziņot par šiem ienākumiem. Šādos gadījumos tas parasti nozīmē algas vai citus pārbaudāmus līdzekļus, par kuriem ziņo galvenie pelnītāji un personas, kas kopīgi piesakās jebkura veida aizdevumam. Šādā situācijā nav pareizi ziņot par jebkuras personas ienākumiem, kuri neuzņemsies atbildību par aizdevuma atmaksu, piemēram, vecāka gadagājuma sieviete, par kuru pāris rūpējas, vai pusaudža pelnītāja. Par ienākumiem ziņo tikai tie cilvēki, kuri būs galvenie aizņēmēji.
Cilvēkiem, kuri nepelna naudu, joprojām var būt jāzina mājsaimniecības ienākumi, lai pieteiktos, piemēram, studentu finansiālajam atbalstam vai labklājības pabalstiem. Mājās dzīvojošai pusaudzei varētu būt jāziņo par savu vecāku ienākumiem, lai pretendētu uz labklājības atbalstu, un, ja šie ienākumi ir lieli, viņa var neatbilst. Tāpat lielākajā daļā pieteikumu studentu atbalsta saņemšanai tiek prasīts apgādājamiem studentiem norādīt personīgos un mājsaimniecības vai ģimenes ienākumus.