Kas ir metināšana?

Metināšana ir metālu savienošanas process, izkausējot detaļas un pēc tam izmantojot pildvielu, lai izveidotu savienojumu. To var izdarīt, izmantojot dažādus enerģijas avotus, sākot no gāzes liesmas vai elektriskā loka līdz lāzeram vai ultraskaņai.

Līdz 20. gadsimta sākumam metināšana tika veikta, izmantojot procesu, kas pazīstams kā kaluma metināšana, kas sastāv no sastiprināmo detaļu karsēšanas un pēc tam to kalšanas, līdz tās saplūst. Līdz ar elektrības parādīšanos process kļuva vienkāršāks un ātrāks, un tam bija svarīga loma nozares ainā Pirmā un Otrā pasaules kara laikā. Mūsdienās tiek izmantoti dažādi metināšanas procesi:
Loka metināšana tiek veikta, izmantojot elektrisko strāvu, un to var veikt, izmantojot lētu aprīkojumu.
Gāzes metināšana tiek plaši izmantota remontdarbiem, it īpaši jebko, kas saistīts ar caurulēm un caurulēm. Tas ir izplatīts juvelierizstrādājumu nozarē, kā arī plastmasas un citu materiālu savienošanai, kas neiztur augstāku temperatūru.
Pretestības metināšana ietver papildu metāla loksņu izmantošanu, lai aptvertu kopā metināmos gabalus. Tā ir videi draudzīgākā no visām metodēm, taču tai ir nepieciešams dārgs aprīkojums, ko nevar izmantot visās situācijās
Enerģijas stara metināšana, kas pazīstama arī kā lāzera staru metināšana, ir viena no modernākajām izmantotajām metodēm. Šī metode ir ātra un precīza, taču augstās aprīkojuma izmaksas padara to pārāk dārgu daudzām nozarēm.

Metināšanu nevar veikt ar visu veidu metāliem, jo ​​daži materiāli, piemēram, nerūsējošais tērauds, pārkarsējot ir pakļauti plaisāšanai un deformācijām. Sakausējumi ir īpaši problemātiski, jo ir grūti zināt precīzu metāla ķīmisko sastāvu. Pēdējo desmit gadu laikā metināšana ir kļuvusi ļoti automatizēta, un robotu izmantošana tagad ir ierasta lieta dažās nozarēs, piemēram, automobiļu rūpnīcās.

Ir iespējams metināt priekšmetus neparastos apstākļos, tostarp zem ūdens un kosmosā. Zemūdens metināšana tiek plaši izmantota cauruļvadu un kuģu remontā, savukārt kosmosā veiktā metināšana pašlaik tiek pētīta kā iespējamais kosmosa staciju un citu konstrukciju salikšanas veids.