Mikročipu implants ir neliela elektroniska shēma, kas paredzēta implantēšanai ķermenī. Ķēde parasti ir pārklāta ar korpusu, kas nereaģēs ar ķermeni vai nesadalīsies lietošanas laikā, aizsargājot iekšpusē esošo mikroshēmu lietotāja dzīves laikā. Mikroshēmā var iekodēt daudzveidīgu informāciju, sākot no datiem par alerģijām un beidzot ar identificējošu informāciju. Mikročipu implanti nav bijuši bez pretrunām, jo īpaši to cilvēku vidū, kuri ir nobažījušies par iespējamību, ka valdība varētu izsekot cilvēkus.
Mikročipu implanti pirmo reizi tika izmantoti dzīvniekiem. Dzīvnieka mikroshēmas implantu var izmantot mājdzīvniekam, lai nodrošinātu, ka dzīvnieku var identificēt pat tad, ja tas zaudē kaklasiksnu un birkas, un mikroshēmas var izmantot arī mājlopu identificēšanai un vadīšanai, kā arī dzīvniekiem, piemēram, sacīkšu zirgiem. Vairāki uzņēmumi ir izlaiduši cilvēku mikroshēmu implantus medicīniskai lietošanai, un daži pētnieki ir arī eksperimentējuši ar mikroshēmu implantiem, kas mijiedarbojas ar vidi, piemēram, mikroshēmu, kas sazinās ar datoru, lai ieslēgtu un izslēgtu apgaismojumu.
Neatkarīgi no tā, vai tas ir cilvēkam vai dzīvniekam, mikroshēmas implants darbojas vienādi. Mikroshēma ir aptuveni rīsa graudu lielumā, un tā parasti ir aprīkota ar RFID tehnoloģiju. Izmantojot lasītāju, kas tiek turēts virs implanta vietas, kāds var savākt informāciju mikroshēmā. Dažus var rakstīt lasītājs/rakstītājs, savukārt citi ir jāieprogrammē pirms ievietošanas. Sakarā ar bažām par RFID drošību daži ir kodēti tā, lai informācija mikroshēmā būtu droša.
Daudzi ir paredzēti ievietošanai ar liela diametra adatu, kas ievada mikroshēmu vietā, un šī prakse ir standarta veterinārajiem implantiem. Citi ir pietiekami lieli, lai mikroshēmas implantēšanai būtu jāizmanto ķirurģiska procedūra.
No bioloģiskā viedokļa viena no galvenajām problēmām ar mikroshēmas implantu ir tāda, ka ir grūti izveidot mikroshēmas, kas ilgstoši saglabāsies stabilas organismā. Dažreiz mikroshēmas tiek noraidītas organismā, bet citos gadījumos tās tiek sarūsētas ar ķermeņa šķidrumiem. Stikla apvalkā esošie implanti ir inerti, taču stikls var saplīst, potenciāli radot ļoti nopietnus draudus veselībai. Biomedicīnas pētnieki ir strādājuši pie vairākiem mikroshēmu implantu dizainiem, kas paredzēti šo problēmu risināšanai.
Ētiķi arī pauduši bažas par mikročipu implantiem. Dažas no šīm bažām ir saistītas ar RFID tehnoloģijas nedrošību, kas var izraisīt personas datu ievākšanu no implantiem, izmantojot ierīci, kas var apkopot informāciju no RFID raidītājiem. Citi cilvēki ir pauduši bažas, ka cilvēku mikroshēma ir ētiski apšaubāma prakse, kas varētu radīt pamatu valdības uzraudzībai vai citiem iespējami draudīgiem lietojumiem, kas nav precizēti.