Daudzi cilvēki brīnās, kas padara mūziku par mūziku, kāpēc noteiktas dziesmas liek mums justies laimīgiem vai skumjiem vai kā mūzika veido kultūru un vēsturi. Šīs kopīgās pārdomas ir daži no mūzikas filozofijā uzdotajiem un pētītajiem pamatjautājumiem. Tāpat kā zinātnes vai psiholoģijas filozofijā, arī šajā studiju nozarē ir nepieciešamas zināmas priekšzināšanas par šo tēmu. Tomēr atšķirībā no pārējām divām disciplīnām mūzika ir kaut kas tāds, ko vairumam cilvēku ir zināma izpratne — gan klausīšanās, gan sarežģītas izpildīšanas mākslas dēļ.
Daudzus mākslas veidus, piemēram, glezniecību vai literatūru, var viegli interpretēt. Gleznas parasti koncentrējas uz atšķirīgām formām un formām, kas padara mākslinieka paziņojumu acīmredzamu, savukārt autori spēj verbāli izteikt emocijas, idejas un domas. No otras puses, mūzika lielākoties tiek uzskatīta par abstraktu un atvērtu interpretācijām. Tādējādi mūzikas filozofija bieži ir plašs temats, kas tiek bieži apspriests.
Viena no visbiežāk sastopamajām diskusijām, kad runa ir par mūzikas filozofiju, ir par to, kā definēt šo mākslas veidu. Plašākās definīcijas nosaka, ka mūzika ir vai nu organizēta skaņa, vai organizētas skaņas radīšanas māksla. Daži uzskata, ka šie apgalvojumi ir pārāk plaši, jo runu un mehāniskos trokšņus var klasificēt kā organizētu skaņu, un arī dzeju var ierindot radīšanas kategorijā. Citas teorijas apgalvo, ka mūziku var definēt ar dažādiem toņiem un toņiem vai mūzikas radītāja nodomu.
Vēl viens karsti apspriests temats mūzikas filozofijā ir jēga un mērķis. Šīs debates apšauba, kāpēc cilvēki reaģē uz noteiktiem mūzikas veidiem. Daži uzskata, ka emocionālās reakcijas un dziesmu interpretācijas ir kultūras nosacījumu rezultāts. Tomēr citi izmanto zinātniskāku pieeju, norādot, ka tas, kā mēs reaģējam uz mūziku, ir tieši saistīts ar mūsu smadzeņu evolūciju.
Vērtība ir arī svarīgas debates mūzikas filozofijā. Daži uzskata, ka lielā vērtība, ko piešķiram mūzikai, ir balstīta uz personīgo pieredzi un emocionālo reakciju, savukārt citi uzskata, ka vērtību rada tikai mākslas veida mehānika. Vēl viena diskusija par vērtību ir par to, vai mums ir jāciena mūzika. Viena nostāja apgalvo, ka mūzika ir sabiedrības neatņemama sastāvdaļa, savukārt citi apgalvo, ka vienkārša mūzikas klausīšanās bauda ir triviāla un nebūtiska.