Politiskajā jomā Neatkarīgais parasti tiek lietots, lai aprakstītu kandidātu, kurš nav saistīts ar nevienu politisko partiju. Šis vārds ir zināmā mērā attīstījies, un to var izmantot arī, lai aprakstītu kandidātu, kas nav valsts galveno politisko partiju biedrs. Amerikas Savienotajās Valstīs, ja kāds nav republikānis vai demokrāts, viņu var saukt par neatkarīgo vai trešās puses kandidātu.
Vēl viens iemesls, kāpēc kandidāts varētu kandidēt kā neatkarīgais kandidāts, ir tas, ka viņš vairs nejūtas saskaņā ar savu sākotnējo partiju. Lai gan kandidāts, iespējams, savulaik ir kandidējis un pat bijis ievēlēts kā republikānis vai demokrāts, viņam vai viņai var šķist, ka neviena partija neseko savai platformai vai efektīvi pārstāv cilvēkus. Bieži lietota frāze ir “partija pamesta”. Cilvēks, kurš vēlas kandidēt uz amatu, bet jūtas pamests savas izvēlētās partijas dēļ, var likties, ka nav citas iespējas, kā vien kandidēt kā neatkarīgajam.
Neatkarīgajam kandidātam bieži ir centristiskāks vai mērenāks viedoklis nekā abām galvenajām partijām, un daudzi cilvēki dod priekšroku viduslīnijai. Tomēr viņiem daudzās situācijās būs grūtības balsot par Neatkarīgo kandidātu, jo ir ļoti grūti iegūt piekļuvi vēlēšanu biļeteniem. Lielajām partijām tas patīk, un Neatkarīgā pieeja vēlēšanu biļeteniem gadu gaitā ir kļuvusi arvien grūtāka.
Lai gan Neatkarīgā savulaik varēja saņemt piekļuvi vēlēšanu biļeteniem pēc parakstu vākšanas, taču tas nebija mazs uzdevums, ņemot vērā to, ka kopumā nepieciešamais parakstu skaits mērāms desmitos tūkstošu, tas tomēr bija vienkāršāk nekā vēlētāju atbalsta izrādīšana. Daudzos gadījumos šodien Neatkarīgajam kandidātam ir jārāda vēlētāju atbalsts, un nepieciešamais procents var būt no 1% līdz 15% no iepriekšējās vēlēšanās savāktajām balsīm. Apgabalu vēlēšanās kandidāts var saņemt “pieraksta” balsis, kur vēlētāji raksta kandidāta vārdā, nevis izvēlas kādu no biļetenā norādītajiem vārdiem.
Tā kā arvien vairāk cilvēku uztraucas par šīs valsts un pārējās pasaules stāvokli un kļūst politiski aktīvāki, Neatkarīgajam kandidātam ir lielākas iespējas tikt ievēlētam. Vēlētāji, kuri netic, ka lielākās partijas kalpo viņu interesēm, sāk mudināt uz vienlīdzīgu piekļuvi neatkarīgajiem kandidātiem balsošanas, debašu un pat finansējuma ziņā. Dažos gadījumos viņi balso par Neatkarīgo, lai parādītu partijai, kurā viņi ir reģistrēti, ka tās darbība ir nepieņemama.