Neatkarīgi līgumslēdzēju likumi ir nodokļu un nodarbinātības likumi, kas nosaka, kad darba ņēmēju var klasificēt kā darbuzņēmēju, nevis darbinieku, kā arī nosaka, kā šāda veida darbiniekiem jāmaksā ienākuma nodokļi. Darbuzņēmējs var būt fiziska persona vai saimnieciska vienība. Katrai jurisdikcijai būs atšķirīgi likumi attiecībā uz neatkarīgiem darbuzņēmējiem, taču daudzi pamatprincipi paliek nemainīgi.
ASV, ja Iekšējo ieņēmumu dienests (IRS) klasificē kā neatkarīgu darbuzņēmēju saskaņā ar nodokļu kodeksu, darbuzņēmējs tiek atbrīvots no darba nodokļu maksāšanas par nopelnīto naudu. Darba devējiem saskaņā ar likumu ir jāatskaita federālie un štatu ienākuma nodokļi un jāietur sociālās apdrošināšanas un medicīniskās palīdzības aprēķini no darbinieka algas. Šīs summas ir jānosūta tieši IRS. Tas nodrošina, ka valdība saņem nodokļu naudu, pirms darbiniekam ir iespēja to iztērēt.
Līgumslēdzēji nav darbinieki saskaņā ar neatkarīgiem līgumslēdzēju likumiem. IRS ir izcēlis darbuzņēmējus, norādot, ka viņi nestrādā darba devēja kontrolē. Darbuzņēmējs parasti tiek pieņemts darbā saskaņā ar līgumu, un viņam ir pilnīga kontrole pār to, kad, kur un kā viņš pabeidz uzticēto darbu.
Neatkarīgi no tā, vai darbuzņēmējs tiek pieņemts darbā kā pats vai ar līgumslēdzēja izveidotas uzņēmējdarbības vienības starpniecību, attiecību neatkarīgais raksturs novērš darba devēja pienākumu ieturēt darba nodokļus. Summas, kas izmaksātas darbuzņēmējam, tiek uzskatītas par viņa uzņēmējdarbības ienākumiem. Darbuzņēmējs ir atbildīgs par savu nodokļu nomaksu, pamatojoties uz viņa uzņēmējdarbības organizēšanu.
Papildus klasifikācijas likumiem, kuru pamatā ir nodokļu kodekss, neatkarīgi līgumslēdzēju likumi ietver arī darba likumus, kas ietekmē darbuzņēmēja attiecības ar darba devēju un darba devēja pienākumus attiecībā uz darbuzņēmēju. Piemēram, darba devējs nav atbildīgs par veselības apdrošināšanas vai darba ņēmēja kompensācijas apdrošināšanas nodrošināšanu darbuzņēmējam. Darba devējs nav atbildīgs par darbuzņēmēja darbībām, kas neietilpst līguma darbības jomā. Darbuzņēmējam nav tiesību uz virsstundu samaksu vai kādu no priekšrocībām, ko gūst regulāri uzņēmuma darbinieki.
IRS ir noteikusi, ka neatkarīgi līgumslēdzēju likumus bieži izmanto darba ņēmēji, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, un darba devēji, lai izvairītos no likumā noteikto darbinieku pabalstu maksāšanas. Lai cīnītos pret šo tendenci, tā ir izveidojusi neatkarīgu darbuzņēmēju pārbaudi, pieņemot nolēmumus un nodokļu kodeksa papildinājumus, kas ļauj IRS deklasificēt personu kā darbuzņēmēju. Ja personai tiek atņemta klasifikācija, gan viņa, gan darba devējs ir atbildīgi par nodokļu un soda naudas samaksu.