Neoperējams smadzeņu audzējs ir audzējs smadzenēs, ko nevar droši noņemt ar operāciju atrašanās vietas, izmēra vai citu iemeslu dēļ. Šādiem audzējiem ir pieejamas alternatīvas ārstēšanas metodes, un tām nav obligāti jābūt nāvessodam. Piemēram, daži aug ļoti lēni, un pacients var kontrolēt neoperējama smadzeņu audzēja augšanu ar medikamentiem un staru terapiju, lai dzīvotu normālu mūžu.
Tas, vai audzējs ir ārstējams ar operāciju, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Katram ķirurgam ir atšķirīga pieeja audzēju novērtēšanai un ārstēšanai. Audzējs, kuru viens ķirurgs atzīst par neoperējamu, var tikt uzskatīts par ārstējamu ar cita veiktu operāciju. Pacienti var apsvērt iespēju konsultēties ar vairākiem ķirurgiem, lai saņemtu līdzsvarotu padomu par ārstēšanas iespējām un pieņemtu lēmumu, ņemot vērā pēc iespējas vairāk informācijas.
Viens no iemesliem, kāpēc audzējs var būt neoperējams, ir tas, ka tas atrodas ļoti sarežģītā vietā. Smadzeņu ķirurgi nevar piekļūt visiem smadzeņu stūriem, vai arī var būt nobažījušies, ka, lai gan viņi var nokļūt audzējā, tie var izraisīt arī ievērojamus papildu bojājumus. Risks pacienta dzīves kvalitātei var būt pārāk liels, ja to sabalansē ar operācijas priekšrocībām, un ķirurgs var pieņemt lēmumu, ka pacientam ir neoperējams smadzeņu audzējs, pamatojoties uz to.
Vēl viena problēma var būt vaskularizācija. Daži audzēji aug atsevišķās kabatās, un tos ir ļoti viegli noņemt. Ķirurgs var atrast robežas un izņemt audzēju neskartu operācijas laikā, lai palielinātu pozitīva iznākuma iespēju. Neoperējams smadzeņu audzējs var izplesties, saturēt audus, kas līdzinās parastajiem smadzeņu audiem, vai būt sapinušies ar smadzeņu asinsvadiem. Dažreiz tas rada pārāk lielu ķirurģisku izaicinājumu, un būtu bīstami operēt.
Smadzeņu audzējs var būt arī pārāk liels, lai ķirurgs to droši noņemtu. Audzējs var būt aptīts ap smadzeņu kritiskajām struktūrām vai arī to ir pārāk grūti atšķirt no veseliem audiem lieluma un augšanas līmeņa dēļ. Ķirurgs varētu ieteikt daļēju izgriešanu, lai iegūtu pēc iespējas vairāk audu, taču tas var arī pakļaut pacientu metastāžu riskam, sadalot audzēju un iesējot to ap galvaskausu.
Citas bažas var būt saistītas ar pacienta veselību. Pats audzējs var būt operējams, taču ķirurgs var uztraukties, ka pacients nepārdzīvos operāciju vai nogurdinošu vēža ārstēšanu. Šajā gadījumā pacienta pakļaušana ķirurģiskai traumai nebūtu ētiska, un tā vietā ķirurgs var ieteikt paliatīvo aprūpi un konservatīvāku ārstēšanu.