Organiskā psihoze ir patoloģisks garīgs stāvoklis ar zināmu fizisku cēloni, ko raksturo izmainīta realitātes uztvere. Šis stāvoklis var būt akūts, piemēram, ja psihozi izraisa kāda veida intoksikācija, vai hronisks, kā tas ir demences gadījumā. Organiskām psihozēm var būt daudz dažādu iemeslu, sākot no traumatiskiem smadzeņu ievainojumiem vai narkotiku lietošanas līdz smadzeņu slimības kontrakcijai. Tomēr katrā gadījumā var atrast fizisku, bioloģisku cēloni, kas izskaidro problēmu. Turpretim funkcionālā psihoze ir patoloģisks garīgs stāvoklis, kam nevar izsekot konkrētai, bioloģiskai izcelsmei.
Psihozes simptomi var ievērojami atšķirties no cilvēka uz cilvēku, lai gan visiem ir raksturīga mainīta realitātes uztvere. Personām, kas cieš no šī stāvokļa, var rasties halucinācijas, maldi un dažādu formu domāšanas traucējumi. Halucinācijas rodas, kad indivīds uztver kaut ko, piemēram, skaņu vai attēlu, kas patiesībā nav. Dzirdes halucinācijas ir visizplatītākās no tām, ar kurām saskaras pacienti ar psihozi, lai gan var rasties halucinācijas, kas ietver visas maņas.
Persona, kas cieš no organiskas psihozes, var ciest arī no maldiem vai uzskatiem, kuriem nav realitātes pamata. Šie uzskati bieži izpaužas kā paranoja, un maldīgs indivīds var bez iemesla uzskatīt, ka ir cilvēki vai spēki, kas aktīvi cenšas viņam kaitēt. Psihotiķi dažkārt cieš arī no domāšanas traucējumiem, un viņu spēja veidot sakarīgas asociācijas bieži samazinās, jo viņu psihoze pasliktinās. Tas bieži izpaužas nesakarīgas runas vai rakstīšanas rezultātā.
Ir daudz dažādu iespējamo organiskās psihozes cēloņu. Dažreiz cēlonis var būt tikpat vienkāršs un labojams kā infekcijas izraisīts drudzis. Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās maina ķermeņa ķīmiju un var izraisīt akūtu psihozes stāvokli, ko parasti dēvē par delīriju. Citos gadījumos tam var būt iemesls, kas nav ne vienkāršs, ne labojams. Piemēram, novecošana izraisa dažus demences veidus, piemēram, Alcheimera slimību un Kreicfelda–Jakoba slimību. Abiem ir identificējami bioloģiski cēloņi, un abi izraisa psihozi, taču nevienu nevar izārstēt, un abiem ir tendence ar laiku pasliktināties.
Psihozes klasifikācija laika gaitā ir mainījusies, un termini “organiskā psihoze” un “funkcionālā psihoze” vairs netiek lietoti. Psihozes parasti iedala psihozēs vispārēju veselības stāvokļu dēļ, tradicionālajās psihotiskās slimībās un vielu izraisītās psihozēs. Dabiskos piemērus var atrast katrā no šīm kategorijām.