Ortofoto ir neizkropļota aerofotogrāfija ar pilnīgi vienotu mērogu, kas ļauj tai darboties kā kartei. Lai panāktu šo augsto viendabības līmeni, ir nepieciešama ievērojama ģeometriskā korekcija, kas pazīstama kā ortorekcija. Ortofoto ir efektīvs, jo, tāpat kā attēls, tas ir ļoti detalizēts, taču tas ir arī pilnīgi viendabīgs, piemēram, karte. Daudzos gadījumos uz šāda fotoattēla tiek uzklāti kartes elementi, piemēram, līnijas ceļiem un dažādi marķieri konkrētām ievērojamām ēkām, tādējādi palielinot tās kā kartes efektivitāti. Ortofotogrāfiju izgatavošanai tiek izmantotas daudzas dažādas korekcijas metodes; dažas ir saistītas ar manuālu manipulāciju ar filmu, savukārt citas biežāk izmantotās metodes izmanto datorsistēmas ģeometriskai korekcijai.
Optiskās ortofoto apstrādes metodes gandrīz pilnībā ir aizstātas ar digitālajām metodēm, jo pietiekami jaudīgi datori ir kļuvuši daudz pieejamāki, ērtāki un pieejamāki. Lai gan joprojām ir nepieciešams ievērojams cilvēka darba apjoms, lai izveidotu īpaši labu ortofotogrāfiju, jaudīgas datorprogrammas un algoritmi ir automatizējuši lielu daļu procesa. Šāds automatizācijas līmenis ievērojami samazina izmaksas un palielina ortofoto izgatavošanas efektivitāti.
Ortofoto ir īpaši labāks par parastu aerofoto, jo to var tieši izmantot mērījumiem. Tiek koriģēti visi objektīva radītie kropļojumi, kā arī visas kameras slīpums. Tiek koriģēts arī topogrāfiskais reljefs — attālumi starp ielejām, kalniem un citi ainavas izkropļojumi tiek pielāgoti tā, lai attāluma aprēķinā tiktu ņemts vērā augstums. Ja, piemēram, kāds mēģinātu izmērīt attālumu starp diviem punktiem uz aerofoto, viņš izmērītu nepareizu attālumu, ja starp diviem punktiem būtu būtiskas augstuma izmaiņas. Šādi augstuma attālumi tiek koriģēti ortofotogrāfijās, tāpēc šādus mērījumus var veikt bez faktiskas kartes, ja vien ir zināms fotoattēla mērogs.
Kļūdas var iekļūt ortofoto izgatavošanas procesā gandrīz jebkurā posmā. Lai gan lielākā daļa no tiem ir pilnīgi nekaitīgi un labojami, citi faktiski var ietekmēt ortofoto lietojamību. Dažreiz fotografējamās dabiskās vides iezīmes, piemēram, atspīdums no ūdenstilpes virsmas, var izraisīt fotoattēla izkropļojumus. Dažos gadījumos tie ir tikai estētiski nepatīkami, savukārt citos tie var radīt grūtības aerofotogrāfiju ģeometriskajā korekcijā. Problēmas var radīt arī cilvēciskas kļūdas; tās var būt no objektīva vai filmas saskrāpēšanas līdz nepareizai fotoattēla digitālai apstrādei.