Ortogrāfiskā projekcija ir paņēmiens, ko izmanto rasējumos vai inženiertehniskajos rasējumos, lai attēlotu trīsdimensiju objektu divās dimensijās. Parasti šāda veida projekcija parāda objekta augšējo, sānu un priekšējo skatu. Kartogrāfijā jeb karšu veidošanā ortogrāfiskā projekcija attiecas uz divdimensiju karti ar bezgalības perspektīvu. Karte, kas izmanto šo paņēmienu, šķiet līdzīga skatam no kosmosa, taču zemes masas formas un attālumi ir izkropļoti.
Inženiertehniskajā projektēšanā viens no veidiem, kā vizualizēt ortogrāfisko projekciju, ir attēlot objektu kubā. Skatoties no priekšpuses, sāniem vai augšpuses, objekts projicē attēlu uz šo kuba virsmu. Atverot kubu tā, lai priekšējais attēls būtu novietots lapas apakšējā labajā stūrī, kreisais skats tiks novietots pa kreisi un augšējais attēls virs kreisās puses skata.
Šāda veida projekcijas priekšrocība ir tā, ka malu vai kopējo malu izmēri ir jāuzrāda tikai vienu reizi. Projekcija parāda kopīgās malas dimensijas attiecības no priekšpuses uz sāniem vai no sāniem uz augšu. Kad projekcija ir izveidota, mākslinieks vai rasētājs var izveidot izmēru zīmējumus, kas parāda daļu no dažādām perspektīvām vai leņķiem.
Vēl viena iespēja dizaineriem ir šķērsgriezuma projekcija. Šķērsgriezuma zīmējums ir jebkura grafika, kurā tiek izmantota iedomāta plakne, kas krusto daļu, lai atklātu slēptās iekšējās daļas vai izmērus. Sekciju projekcijas bieži tiek rādītas kopā ar priekšējo un sānu skatu, lai pilnībā attēlotu objektu.
Plānojot ortogrāfisko projekciju, dizainers var apskatīt objektu no dažādiem virzieniem. Priekšējais un augšējais skats ir kopīgs lielākajai daļai projekciju, taču dizainers var izvēlēties skatīt kreisās vai labās puses skatu. Ortogrāfiskā projekcija, kas skatās kreiso pusi, ir pazīstama kā pirmā leņķa projekcija. No labās puses skatāmais objekts ir trešā leņķa projekcija. Izplatīta prakse ir izmantot pirmā vai trešā leņķa skatus, taču teorētiski projekcijā var iekļaut jebkuru no sešām objekta malām.
Kartogrāfija ir zinātne par karšu veidošanu, un ortogrāfiskās projekcijas ir viens no vairākiem veidiem, kā attēlot zemes vai ūdens teritorijas. Uz zemeslodes vai kartes garuma vai platuma līnijas sauc par paralēlēm. Šīs projekcijas saglabā izmērus paralēli, kā rezultātā tiek iegūts izkropļots skats ar paplašinātām zonām centra tuvumā un saspiestu skatu malu vai horizonta tuvumā. Tās atšķiras no stereogrāfiskām projekcijām, kurās tiek izmantots iedomāts skats no Zemes ziemeļu vai dienvidu pola.