Ortostāze ir termins, kas nozīmē “stāvēt taisni”. Šo terminu bieži lieto aizvietojot ar “ortostatisku hipotensiju”, stāvokli, kurā cilvēkiem trīs minūšu laikā pēc piecelšanās rodas zems asinsspiediens. Lai gan tas ir tehniski nepareizi, šis lietojums ir ļoti izplatīts.
Šī slimība var attīstīties jebkura vecuma cilvēkiem, taču tas ir biežāk sastopams gados vecākiem pieaugušajiem asinsvadu izmaiņu un vispārēju fizisko izmaiņu dēļ, kas rodas ar vecumu. Kad kāds ar šo stāvokli pēkšņi pāriet no guļus stāvokļa uz sēdus vai no sēdus stāvokļa uz stāvu, tiek novērota īslaicīga asinsspiediena pazemināšanās.
Pacientam var rasties reibonis vai reibonis. Dažreiz cilvēkiem ir vertigo, un viņiem var būt risks nokrist. Dažos gadījumos pacientam attīstās ģībonis vai ģībonis, kurā ir īslaicīgs samaņas zudums, ko var pavadīt dezorientācija. Gados vecākiem pieaugušajiem reibonis un ģībonis var būt īpaši bīstami, jo kritiena laikā pacientam var būt smaga lūzuma risks. Pēc tam, kad pacients kādu laiku ir stāvējis, zemais asinsspiediens parasti izzūd.
Pazīstama arī kā posturālā hipotensija, ortostāzi var diagnosticēt, izmantojot slīpuma galda testu. Ārstam var būt aizdomas, ka pacientam ir šāds stāvoklis, pamatojoties uz simptomiem, par kuriem ziņo pacienti. Uz noliekamā galda pacients tiek ātri pārvietots no guļus stāvokļa uz stāvu, kamēr drošības labad tas ir piesprādzēts. Ja pacientam pārvietošanās rezultātā pazeminās asinsspiediens, pacientam ir ortostāze.
Ortostāze netiek ārstēta. Pacientiem, kuriem attīstās šis stāvoklis, parasti ieteicams ievērot piesardzību, pārejot no sēdus stāvokļa uz stāvu, un būt uzmanīgiem, ceļoties no gultas pēc nakts miega vai atpūtas. Lēna kustība ļauj ķermenim pielāgoties stāvokļa maiņai, lai asinsspiediens saglabātos relatīvi stabils. Var ieteikt arī brīdināt draugus un ģimenes locekļus par problēmu, lai pacients vajadzības gadījumā varētu saņemt palīdzību un izmitināšanu.
Dažreiz pacientam šis stāvoklis var būt kādas medicīniskas problēmas rezultātā. Ja pacientam tiek diagnosticēta posturāla hipotensija, ārsts var pieprasīt papildu medicīnisko pārbaudi, lai novērtētu pacienta vispārējo veselības stāvokli, lai meklētu citas medicīniskas problēmas, kas varētu veicināt asinsspiediena problēmas. Ja pacientam ir citi stāvokļi, to ārstēšana var arī atrisināt asinsspiediena problēmu.