Pagaidu rīkojums ir tiesas izdota paziņojuma veids, kam ir jābūt spēkā tikai līdz brīdim, kad tiesai ir bijusi iespēja izskatīt visu lietu un pieņemt galīgo dekrētu vai rīkojumu. Kamēr lietā nav izdots galīgais dekrēts, pagaidu rīkojums paliek pilnībā izpildāms un pusēm saistošs. Kad galīgais dekrēts ir ievadīts, tas aizstāj pagaidu rīkojumu. Galīgā dekrēta noteikumi var pilnībā atšķirties no tiem, kas izklāstīti pagaidu rīkojumā.
Pagaidu rīkojums, saukts arī par pagaidu rīkojumu, parasti tiek izdots civilprasībā. Parasti pusei, kas pieprasa rīkojumu, ir jāiesniedz oficiāls tiesas pieprasījums. Pirms rīkojuma izdošanas tiesa bieži pārskata ierobežotus pierādījumus. Tā var arī uzklausīt pušu advokātu mutiskus argumentus. Pagaidu rīkojumā var tikt izskatīti procesuāli jautājumi, piemēram, prasība pusei līdz noteiktam datumam iesniegt noteiktu dokumentu, vai arī būtiskus jautājumus.
Pagaidu rīkojumi tiek izdoti dažādās lietās, tostarp kreditora un parādnieka prāvās un līgumu strīdos. Tie ir izplatīti arī ģimenes tiesību procesos, kur tiesnesim var būt jāpieņem pagaidu lēmumi par tādiem jautājumiem kā bērna aizbildnība, bērna uzturlīdzekļi un bērnu apmeklējumu grafiki. Tiesnesis var arī izmantot pagaidu rīkojumu, lai pieņemtu īstermiņa lēmumus par laulātā uzturlīdzekļiem, parāda samaksu un ģimenes mājas vai automašīnas izmantošanu.
Dažās situācijās var tikt izdots pagaidu tiesas rīkojums, kas pazīstams kā rīkojums vai aizliegums, lai aizliegtu vienai no pusēm rīkoties noteiktā veidā lietas izskatīšanas laikā. Piemēram, Džons Dū apgalvo, ka Sūzija Smita ir izdarījusi patenta pārkāpumu, ražojot logrīkus — produktu, kuram Džonam bija derīgs patents. Džons var lūgt tiesu izdot rīkojumu, kas aizliedz Sūzijai izveidot logrīkus, kamēr lieta tiek atrisināta.
No otras puses, direktīvas rīkojums ir pagaidu rīkojums, ko parasti izdod, lai uz laiku pieprasītu pusei izpildīt noteiktu darbību, līdz tiek pasludināts galīgais spriedums. Piemēram, laulības šķiršanas procesā tiesa var izdot rīkojumu, kas uz laiku piešķir vienam vecākam aizbildnību pār nepilngadīgajiem bērniem, līdz tiek pieņemts galīgais lēmums par aizgādību. Tiesas parasti izdod rīkojumus un rīkojumus, lai nodrošinātu, ka lietas izskatīšanas laikā vienai no lietas pusēm netiek nodarīts kaitējums otras puses darbību dēļ.