Likums par pavadām ir vietējais rīkojums vai statūts, kas paredzēts, lai neļautu mājdzīvniekiem, jo īpaši suņiem, brīvi klejot. Pavadu likumi dažādās kopienās atšķiras un var attiekties uz citiem dzīvniekiem, piemēram, cūkām un zirgiem, lai gan šie likumi visbiežāk ir paredzēti, lai aizsargātu sabiedrību pret suņu kodumiem un citām iespējamām problēmām, ko izraisa brīvi klejojoši suņi. Parasti likumi par pavadām nosaka, ka suņiem un citiem dzīvniekiem jābūt pakļautiem pavadā vai pavadā, vai tiem jābūt norobežotiem nožogotā teritorijā vai telpās. Kaķi parasti tiek izslēgti no pavadas likumiem.
Pavadu likumi atšķiras atkarībā no kopienas. Līdztekus noteikumam, ka suns ir jākontrolē, suņu pavadas likumā varētu būt noteikts maksimālais pavadas garums un kāds nožogojums atbilst likumam. Nožogojumos var ietilpt standarta žogi un elektroniskie žogi. Likumā par pavadu var uzskatīt, ka suņa balss vadība ir pietiekama kontrole, vai uzturēšanās īpašnieka īpašumā pat tad, ja tas nav iežogots, var būt pieļaujams atkarībā no vietējā rīkojuma.
Atkarībā no apvidus medību suņiem var tikt piemēroti atšķirīgi noteikumi nekā ģimenes mājdzīvniekiem. Likumi par pavadām var arī noteikt, kur suņus var vingrot ārpus pavadas. Arvien vairāk kopienu veido suņu parkus, kur suņiem ir ļauts brīvi skraidīt. Kopienā ar suņu parku pavadu likumā bieži tiks iekļauti īpaši parkam paredzētie noteikumi.
Atsevišķas suņu šķirnes var apspriest arī pavadu likumos. Šķirnēm, kas ir atzītas par bīstamām, var būt obligāti jāvalkā uzpurņi, atrodoties sabiedrībā, pat ja tās ir pie pavadas. Likumi par pavadām var deleģēt dažādus gada laikus vai dažādus diennakts laikus, kad suņi ir jākontrolē. Piemēram, dažās kopienās likumi par pavadām neļauj suņiem brīvi klīst naktī, taču dienas laikā viņiem var būt atļauts nēsāt pavadu. Atkal, rīkojumi ļoti atšķiras atkarībā no atrašanās vietas.
Atšķiras arī siksnu likumu izpilde. Dažās kopienās likumi par pavadām tiek ievēroti stingrāk nekā citās. Dažas tiesībaizsardzības iestādes izmanto lielāku rīcības brīvību, lai noteiktu, vai izdot atsauci vai nē. Piemēram, ja policists vai dzīvnieku kontroles darbinieks konstatē, ka suns ir labi apmācīts un atrodas saimnieka balss vadībā, kamēr viņš atrodas ārpus pavadas, īpašnieks var saņemt tikai brīdinājumu. Citās kopienās suņu īpašniekiem, kas atrasti pie pavadas, var tikt iegādātas biļetes.
Sods par pavadas likuma pārkāpšanu bieži vien ir naudas sods. Soda apmērs bieži palielinās, ja pārkāpumi tiek atkārtoti. Likumos par pavadām var būt arī bargāki sodi, ja suņi kož vai citādi ievaino cilvēkus, nodara kaitējumu citiem dzīvniekiem vai sabojā īpašumu. Šāds sods var ietvert dzīvnieku kontroles konfiskāciju un, iespējams, suņa eitanāziju.