Kas ir pirkstu aušana?

Pirkstu aušanai var izmantot dažādus tekstilizstrādājumus, tostarp vilnu un augu izcelsmes produktus, piemēram, kokvilnu. Audēja piestiprina vajadzīgo diegu skaitu pie dībeļa un pēc tam tos savijas, lai izveidotu šauru auduma sloksni. Sloksnes platumu nosaka virkņu skaits, to biezums un projekta kopējais spriegums. Audējai strādājot, var pievienot krelles un citus dekoratīvos elementus, un ar pirkstiņu aušanu var ģenerēt dažādus krāsainus rakstus, strādājot ar daudzkrāsainu pavedienu.

Tā kā nav iesaistītas stelles, pirkstu aušanas projekti ir ļoti pārnēsājami. Tā būtu bijusi priekšrocība audējām, kuras piederēja nomadu kopienām, kuras ceļoja visa gada garumā, un tas atviegloja projektu līdzi ņemšanu, lai strādātu pie dažādām vidēm. Šīs īpašības ir padarījušas aušanu ar pirkstgaliem par populāru amatu, kurā daži amatnieki ir ceļā, kuriem patīk projekti, kurus var nēsāt somā un vajadzības gadījumā izvilkt.

Tiešsaistē ir pieejami ceļveži dažādiem pirkstu aušanas modeļiem, un cilvēki var arī apmeklēt nodarbības, lai apgūtu dažādas aušanas tehnikas. Dažas nodarbības pasniedz indiāņu amatnieki, kuri sniedz informāciju par tradicionālo rakstu un aušanas paņēmienu vēsturi savās ciltīs. Gatavos projektus var izmantot vērtnēm, jostām, siksnām un citiem dekoratīviem akcentiem.

Pirkstu aušanas variācijas tiek veiktas tikai ar rokām un bez stieņa, kas noturētu aušanu. Šī prakse ir pazīstama arī kā adīšana ar pirkstiem. Šajā praksē tiek izmantota dzija, kas savērta ap pirkstiem un cilpa ap pirkstiem, vienlaikus tiek turēta pastāvīgā spriedzē, lai veiktu dažādus projektus. Viens šīs tehnikas trūkums ir tāds, ka līdz projekta pabeigšanai amatniekam nebūs brīvu roku, jo dzija tiek apstrādāta tieši uz rokas un to nevar noņemt pirms projekta pabeigšanas, neriskējot to atšķetināt vai sabojāt.