Potenciālais iekšzemes kopprodukts jeb potenciālais IKP ir mērs, kāds būtu valsts iekšzemes kopprodukts, ja tā darbotos ar pilnu nodarbinātību un izmantotu visus savus resursus. Šī summa parasti ir lielāka par valsts faktisko iekšzemes kopproduktu jeb IKP. Rezultātā valsts potenciālā IKP nošķiršana no tās reālā IKP ir zināma kā ražošanas apjoma starpība. Ražošanas apjoma starpību izraisa fakts, ka lielākā daļa ekonomiku cieš no zināmām neefektivitātēm, piemēram, inflācijas, bezdarba un valdības noteikumiem, kas kavē ražošanas līmeni.
Viens no galvenajiem ekonomiskajiem faktoriem, kas palīdz izmērīt ekonomisko spēku, ir iekšzemes kopprodukts. IKP kopā veido visu konkrētā valstī saražoto preču vērtību noteiktā laika periodā. Ekonomisti vēro, kā IKP pieaug un krītas konkrētā valstī, kā arī pārbauda, kā tas salīdzina ar citu valstu IKP līmeni. Ir svarīgi saprast, kur valstī trūkst ražošanas līmeņu, salīdzinot ar to, kur tas varētu būt, proti, šeit tiek izmantots potenciālais IKP.
Būtībā potenciālais IKP ir tāds, kāds izskatītos iekšzemes kopprodukts, ja visi atšķirīgie ekonomikas aspekti pētāmajā laika periodā strādātu uz visiem cilindriem. Tas nozīmētu, ka valsts pilnais nodarbinātības spēks strādā ar savu maksimālo jaudu. Tas arī nozīmētu, ka resursi tiek iegūti un pārvērsti produktos bez liekiem atkritumiem šajā procesā.
Protams, potenciālais IKP ir tikai ideāls, uz kuru valstis var tiekties, bet parasti to nesasniedz. Tas ir tāpēc, ka nepieciešamie apstākļi, kas liktu valstij sasniegt šo līmeni, visticamāk, nepastāvēs uzreiz. Bezdarbs ir galvenais iemesls tam, ka valstis nespēj sasniegt potenciālo ražošanas līmeni. Turklāt vispārēja neefektivitāte neatkarīgi no tā, vai to izraisa valdības iejaukšanās vai vienkārša uzņēmējdarbības nekompetence, var arī samazināt iekšzemes kopproduktu.
Tā kā valsts reti kad var sasniegt savu potenciālo IKP, ekonomisti bieži pēta starpību starp to, ko valsts var saražot, un to, ko tā faktiski ražo. To sauc par izlaides spraugu. Kad plaisa pieaug, tas nozīmē, ka valsts nespēj izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus. Rezultātā ekonomikas vadītāji cenšas atrast veidus, kā samazināt šo plaisu, lai ražošanas izlaide varētu vairāk līdzināties potenciālajam līmenim.
SmartAsset.