Terminu “privātais psihiatrs” var izmantot, lai aprakstītu psihiatru, kurš veic privātu praksi, izņemot darbu slimnīcā vai kopienas garīgās veselības klīnikā. Apvienotajā Karalistē vai citās valstīs, kurās ir valsts veselības aprūpes sistēma, termins “privāts psihiatrs” var raksturot arī personu, kas nepiedalās valsts veselības aprūpes programmā, bet pieņem privātu apdrošināšanu vai skaidru naudu no pacientiem. Psihiatri ir ārsti, kas specializējas garīgo traucējumu diagnostikā un ārstēšanā un var piedāvāt saviem pacientiem dažādus pakalpojumus, tostarp psihoterapiju un medikamentu pārvaldību.
Daudzās valstīs garīgās veselības pakalpojumi ir pieejami dažādos kontekstos. Dažās iestādēs, piemēram, slimnīcās, skolās un cietumos, var būt viens vai vairāki psihiatri, lai ārstētu pacientus, studentus un ieslodzītos. Daudzas kopienas var arī uzturēt garīgās veselības klīnikas, lai apkalpotu iedzīvotājus, kuriem nepieciešama aprūpe. Šajās klīnikās var tikt nodarbināti psihiatri, lai nodrošinātu klientiem novērtēšanu, ārstēšanu un medikamentu pārvaldību. Tomēr daži psihiatri nevēlas būt saistīti ar iestādēm vai var strādāt iestādē vai klīnikā, vienlaikus saglabājot privātpraksi. Šādos gadījumos privātais psihiatrs uztur savu praksi, reklamējot savus pakalpojumus potenciālajiem pacientiem un kārtojot savas biznesa lietas.
Valstīs, kur pilsoņiem ir iespēja izmantot valsts veselības aprūpes sistēmu vai uzturēt privātu veselības apdrošināšanas polisi vai maksāt par pakalpojumiem skaidrā naudā, privāts psihiatrs var izvēlēties strādāt ārpus valdības iestādes. Viņš vai viņa var izveidot pilnīgi privātu praksi vai izvēlēties pievienoties privātai slimnīcai vai klīnikai, kas nav saistīta ar valsts veselības aprūpes sistēmu. Daži pacienti var dot priekšroku darbam ar privātu psihiatru valstīs, kur garīgās veselības sistēma ir pārslogota un kur var būt grūti pierakstīties uz atbilstošu garīgās veselības aprūpi.
Iemesli, kāpēc privātais psihiatrs var izvēlēties nesaistīties ar kādu iestādi vai valsts veselības aprūpes sistēmu, ievērojami atšķiras. Dažos gadījumos psihiatrs var uzskatīt, ka viņš vai viņa var būt efektīvāks, spējot izvēlēties un izvēlēties savus pacientus un nodrošināt viņiem pakalpojumus, kas, viņaprāt, ir piemēroti neatkarīgi no iestāžu vai valdības budžeta ierobežojumiem. Citos gadījumos privātais psihiatrs var vienkārši nopelnīt vairāk naudas, ārstējot pacientus ārpus slimnīcas vai valsts veselības programmas.