Kas ir privātās finanšu iestādes?

Privātās finanšu iestādes ir tādas struktūras kā bankas un riska ieguldījumu fondi, kas pilnībā pieder akcionāriem bez valdības līdzdalības. Šīs vienības joprojām ir pakļautas valdības regulējumam un pārraudzībai, taču tās darbojas, paturot prātā dažādus gala uzdevumus. Viņu galvenā atbildība ir pret saviem akcionāriem, atšķirībā no valsts iestādēm, kurām ir sabiedrisko pakalpojumu misija, kas bieži vien ir vērsta uz attīstību. Valsts finanšu iestādes pilnībā vai daļēji pieder valdībai, un tādās organizācijās kā Pasaules banka var ietvert vairākus valdības investorus.

Akcionāru ieņemtās pozīcijas var atšķirties. Krājaizdevu sabiedrībā katrs klients ir arī akcionārs, un akciju skaitu nosaka depozīta lielums. Krājaizdevu sabiedrībai ir pienākums gūt peļņu saviem klientiem, kuriem ir arī iespēja balsot par krājaizdevu sabiedrības darbiniekiem un politikām. Šis modelis var ietvert arī saiti uz citu vienību, piemēram, korporāciju, kas saviem darbiniekiem izveido krājaizdevu sabiedrību.

Citas privātās finanšu iestādes atsevišķi pieder akcionāriem, kuri var būt vai nebūt depozitārija dalībnieki, un klientiem, kuriem ir noguldīti līdzekļi, akcijas ne vienmēr pieder. Šīs organizācijas iegulda līdzekļus, lai nodrošinātu peļņu akcionāriem, un saviem klientiem var piedāvāt priekšrocības, piemēram, procentus par krājkontiem. Šīs privātās finanšu iestādes var arī iesaistīties tādās darbībās kā akcionāru līdzekļu ieguldīšana akcijās, obligācijās un citos finanšu instrumentos, lai gūtu peļņu.

Šādas iestādes saviem akcionāriem var piedāvāt dažādas priekšrocības. Dažos gadījumos privāto finanšu iestāžu akcionāru skaits var būt ierobežots; piemēram, vienai ģimenei varētu piederēt vairākuma bankas akciju, un akciju pārdošana varētu tikt ierobežota. Citu akcijas tirgo atklātā tirgū, un tām var būt liels akcionāru skaits, pateicoties akciju dividendēm un jaunu emisiju izlaišanai. Akcionāri var saņemt dividendes par savām akcijām, kā arī iespēja balsot vēlēšanās, lai noteiktu iestādes politiku.

Daudzi noteikumi attiecas uz darbībām privātajās finanšu iestādēs. Tie ietver privātuma prasības, lai aizsargātu dalībnieku informācijas drošību, kā arī juridiskās prasības attiecībā uz rezervē esošajiem līdzekļiem un citiem jautājumiem. Šīs organizācijas nav atbildīgas sabiedrībai tā, kā tās ir valsts iestādes, taču tās tiek pakļautas kontrolei, lai ierobežotu finanšu panikas un krīžu iespējamību, kas varētu radīt viļņošanās efektu. Turpretim valsts finanšu institūcijai, piemēram, attīstības aģentūrai, ir jānodrošina līdzekļi sabiedriskajiem darbiem, jāpublicē informācija par savu darbību un jāstrādā, domājot par sabiedrisko labumu.