Likumā ar jēdzienu pro bono apzīmē juridisku darbu, kas tiek veikts brīvprātīgi un bez maksas. Advokāts var bez maksas uzņemties juridisku lietu laba iemesla dēļ. Piemēram, ja personai ir dzīvotspējīga lieta, bet nav naudas advokāta noturēšanai, advokāts var piekrist uzņemties lietu, jo viņš vai viņa tic šīs personas lietai. Frāze nāk no latīņu valodas termina pro bono publico, kas nozīmē sabiedrības labā. Ja advokāts strādā pro bono, viņš vai viņa strādā sabiedrības labā.
Amerikas Savienotajās Valstīs daudzi juristi katru gadu sniedz pro bono juridiskos pakalpojumus. Amerikas Advokātu asociācijas ētikas noteikumi iesaka juristiem nodrošināt vismaz 50 brīvprātīgā juridiskā darba stundas gadā. Turpretim dažas valsts advokātu asociācijas iesaka mazāk. Pilsētas advokātu asociācijām var būt ieteikumi, kas ir līdzīgi Amerikas Advokātu asociācijas piedāvātajiem, vai arī tās var izvēlēties ieteikt citu bezmaksas darba apjomu.
Dažreiz advokāti var sākt lietas, neiekasējot no klienta maksu, bet vēlāk saņem samaksu par saviem pakalpojumiem. Tas var notikt gadījumos, kas saistīti ar lieliem skaidras naudas norēķiniem. Šādas lietas beigās tiesnesis var mudināt veiksmīgo prasītāju samaksāt savam advokātam.
Pro bono situācijas piemērs ir valdības finansēta juridiskās palīdzības programma. Advokāti šajās programmās var ieguldīt noteiktu stundu skaitu, nodrošinot juridisko pārstāvību un konsultācijas tiem, kam tas ir nepieciešams. Parasti šādām juridiskajām programmām ir stingras ienākumu prasības, uzņemot klientus ar zemākiem ienākumiem. Bieži vien viņi piekrīt palīdzēt noteikta veida lietās, piemēram, ģimenes tiesību, saimnieka-īrnieka un patērētāju tiesību lietās.
Amerikas Advokātu asociācija uztur to juridisko organizāciju sarakstu, kuras sniedz pro bono palīdzību Amerikas Savienotajās Valstīs. Šādus juristus un juridiskās organizācijas ir iespējams atrast arī internetā un vietējās advokātu asociācijās. Ir vērts atzīmēt, ka dažas organizācijas regulāri tiek pārpludinātas ar juridiskās palīdzības lūgumiem. Tādējādi viņi izveido gaidīšanas sarakstus personām ar noteikta veida gadījumiem vai izvēlas noteikt lietu prioritātes, vispirms risinot krīzes situācijas.