Riplijs ticiet vai nē! ir pārsniegusi savus pirmsākumus kā sindicētu funkciju panelis laikrakstos, lai kļūtu par globālu franšīzi, tostarp muzejiem, vairākiem televīzijas seriāliem un citām atrakcijām. Roberts Riplijs bija amerikāņu karikatūrists, uzņēmējs un dīvainību kolekcionārs, kurš radīja Ripley’s, ticiet vai nē! laikrakstu paneļu sērija, lai izceltu dīvainus, bet patiesus faktus un stāstus no visas pasaules. Panelis uzreiz bija veiksmīgs daļēji tāpēc, ka Riplijs publicēja vienumus, ko viņam sūtīja lasītāji, tostarp dīvainas formas dārzeņus un citas dīvainības. Pēc tam jēdziens paplašinājās, iekļaujot muzejus, preces un citus plašsaziņas līdzekļus, neskatoties uz Riplija nāvi 1949. gadā.
Riplijs ticiet vai nē! zīmols ir balstīts uz sensacionālu un dīvainu faktu un stāstu kopīgošanu no visas pasaules. Daudzi priekšmeti un notikumi var būt tik dīvaini vai dīvaini, ka šķiet neiespējami. Riplijs demonstrēja visu, sākot no daudzgalvainiem dzīvniekiem līdz neizskaidrojamām pazušanām, jūras briesmoņu novērojumiem un cilvēkiem ar neparastiem talantiem vai hobijiem. Viņš iekļāva arī stāstus, kas šķita neticami, piemēram, kuģim, ko jūrā notrieca meteors. Riplijs lika lasītājam noticēt, vai viņa rakstītais ir patiess, lai gan viņš gadu gaitā nodarbināja daudzus pētniekus, lai atrastu un pamatotu iespiesto.
Panelis sākās 1918. gada decembrī. Tiek lēsts, ka tās popularitātes kulminācijā tai bija vairāk nekā 80 miljoni lasītāju visā pasaulē, un Riplijs saņēma miljoniem vēstuļu, informējot viņu par jauniem nepāra vienumiem vai notikumiem. Līdz 1930. gadam Riplijs atnesa Riplijs, ticiet vai nē! radio un vēlāk filmai un televīzijai. 24. gadu sākumā uzņēmumam Warner Brothers tika uzņemtas aptuveni 1930 īsfilmas, un 1949., 1982., 1999. un 2000. gadā tika uzņemti četri televīzijas seriāli, tostarp viens animācijas seriāls bērniem.
Pirmo reizi Riplijs savu dīvainību kolekciju sāka demonstrēt sabiedrībai 1933. gadā Čikāgas pasaules izstādē. Izstādes panākumi noveda pie apceļošanas izrādes, un pirmais pastāvīgais Ripley’s tici vai nē! muzejs jeb Odditorium, kā viņš to sauca, tika atvērts 1950. gadā St. Augustine, Floridā. Ir aptuveni 32 Ripley’s, ticiet vai nē! muzeji, kas darbojas visā pasaulē, sākot no Viskonsinas Dells Viskonsīnā līdz Apvienotajai Karalistei, Meksikai un Āzijai.
Katrs Riplijs ticiet vai nē! muzejs ir savādāks. Dažos no tiem ir teātri un spoku mājas vai labirinti, vai arī tie ir būvēti unikālā veidā. Piemēram, muzejs Orlando, Floridā, tika uzcelts tā, it kā tas iegrimtu zemē, savukārt Niagāras ūdenskrituma ēka ir veidota kā Empire State Building, un tās augšpusē ir attēlots King Kongs. Mehiko muzejs atrodas viduslaiku pils replikā.
Katrs muzejs satur unikālus kuriozus. Sarāvušās galvas, slavenību nāves maskas un deformētu dzīvnieku taksidermija tiek demonstrēta ar burvju spoguļiem un citām ilūzijām. Citas funkcijas ietver mumificētus dzīvniekus, pārsteidzošas skulptūras un kapakmeņu kolekciju ar nepāra gravējumu. Muzeja apmeklētājus Austrālijā, piemēram, sagaida animatronisku cilvēcisku dīvainību grupa, tostarp trīskājains bandžo spēlētājs un ēģiptiešu punduris, kas putnu būrī spēlē trompeti. Visi bija īsti cilvēki.
Sākotnējais Ripley’s ticiet vai nē! panelis izdzīvo grāmatu formātā un sindikācijā, bet impērija turpina paplašināties. Akvāriji, vaska figūru muzeji un 3D kustīgie teātri arī nes Ripleja vārdu. Tūristi visā pasaulē var piedzīvot dīvainās, bet patiesās pasakas un priekšmetus, kas reiz fascinēja Ripliju.