Rokas mantiņas ir lietotas preces, kuras tiek nodotas vienai personai citai. Rokas nolaižamās ierīces galvenā funkcija ir iegūt preces ilgāku lietošanas laiku. Rokas mantiņas var būt gandrīz jebkas noderīgs, kas tiek nodots citai personai, sākot no apģērba līdz mēbelēm un ierīcēm.
Prakse nodot apģērbu no sākotnējā īpašnieka jaunam īpašniekam ir izplatīta daudzās ģimenēs. Viens piemērs ir bērnu apģērbs. Mazulim augot, daudzi apģērba gabali, kas pirms neilga laika ļoti labi derēja, joprojām ir lieliskā stāvoklī. Tā vietā, lai izmestu apģērba priekšmetus, tie tiek nodoti radiniekam, kurš kādu laiku varēs tos izmantot. Pieņemot, ka mazuļa drēbes tiek koptas, tās var apgriezties vairākas reizes, pirms tās ir jāizmet.
Līdztekus bērnu drēbēm nav nekas neparasts, ka apģērba gabali no vecāka brāļa un māsas tiek nodoti jaunākam. Viss, sākot no džinsiem un beidzot ar svinīgām kleitām un uzvalkiem, no vecāka pusaudža var pāriet uz jaunāku bērnu mājās. Tas parasti notiek, kad vecākais bērns izaug pāri apģērbam vai kad vecāks priekšmets tiek aizstāts ar jaunu. Vecāks apģērbs, kad tas joprojām ir valkājams, kļūst par jaunāka bērna īpašumu.
Lietots apģērbs nav vienīgais apģērba veids. Mēbeles ir vēl viens piemērs. Nav nekas neparasts, ka ģimenes nodod lietotas mēbeles jaunietim, kurš ievācas savā pirmajā dzīvoklī. Pamatmēbeles, piemēram, pusdienu galds un krēsli, dīvāns un gulta, ir plaši izplatītas lietas, kas palīdz jaunietim sākt pilngadību, netērējot daudz naudas jaunu mēbeļu iegādei.
Būtībā kompensācijas var būt jebkas, kas iepriekš piederēja un tīši nodots citai personai. Kopā ar apģērbu un mēbelēm lietotas lietas, piemēram, virtuves iekārtas, datori un stereoiekārtas, parasti tiek nodotas cilvēkiem, kuri var šīs lietas lietderīgi izmantot. Pastāv liela iespēja, ka vairumam cilvēku mājās ir vismaz viena lietota manta, ko apzināti sagādājis mīļotais cilvēks. Tas nozīmē, ka dažkārt ne tikai ekonomisks veids, kā apmierināt vajadzības, bet arī veids, kā nodot labas atmiņas no viena indivīda uz otru.