Rozenmullera iedobums jeb Rozenmullera iedobums ir gara, dziļa, sekla un šaura ieplaka, kas atrodama vienā no vistālākajām deguna dobuma daļām. Tas atrodas aiz dzirdes caurules ostium jeb atveres. Tas ir labāk pazīstams kā sānu rīkles padziļinājums, jo tas atrodas tuvu rīklei, kas ir rīkles daļa, kas atrodas starp muti un deguna dobumu. Rozenmullera iedobums ir pazīstams arī kā Rozenmullera dobums vai Rozenmullera padziļinājums.
Rīkles padziļinājums savu nosaukumu ieguvis no Johana Kristiana Rozenmulera, vācu anatoma, kurš dzīvoja no 1771. līdz 1820. gadam. Rozenmulers pirmo reizi aprakstīja rīkles padziļinājumu 1808. gadā, mācot anatomiju un ķirurģiju Leipcigas universitātes studentiem. Arī citi anatomiski termini ir nosaukti Rozenmellera vārdā, pamatojoties uz viņa pētījumiem, tostarp Rozenmullera dziedzeris, kas ir acs mandeļveida dziedzera plakstiņu daļa, kas pazīstama kā asaru dziedzeris; un Rozenmullera orgāns, kas ir alternatīvs termins orgānam, kas atrodas blakus olvadai un olnīcai, kas pazīstams kā parovārijs vai epooforons.
Mazāk zināms alternatīvs termins Rozenmullera bedrēm ir Hercules fossa vai Great Herculean Fossae. To iedvesmojis ārsts, kurš izmeklēja jaunu imigrantu bērnu Elisailendā, kas bija vārti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma imigrantiem uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Iztīrot no zēna iedobēm lielu daudzumu gružu, kas galvenokārt sastāvēja no sapuvuša fetas siera, un atzīmējot viņa grieķu mantojumu, ārsts salīdzināja viņa ārstēšanu ar devīto Hercules uzdevumu. Uzdevums prasīja, lai grieķu varonis izglābj karalieni no Santorini alām.
Šai deguna dobuma daļai ir ievērojama klīniska nozīme. Medicīnā tas ir saistīts ar nazofaringeālu karcinomu. Tas ir vēzis, kas ietekmē deguna dobumu, rīkli un dzirdes caurulīti. Precīza notikuma vieta ir retrofaringeālais limfmezgls jeb Ruvjē mezgls, kas ir lodveida orgāns, kas atrodas Rosenmullera bedrītes pamatnē.