Jūras kaudze ir akmeņu stabs, kas atrodas ūdenī netālu no krasta līnijas. Jūras krāvumi ir izplatīti daudzās pasaules piekrastē, un daži ir pat kļuvuši diezgan slaveni. Tāpat kā citi krasta līnijās sastopamie elementi, arī jūras krāvumi pastāvīgi mainās, un visu laiku rodas jaunas, kamēr vecie pazūd. Ir zināms, ka daži jūras krāvumi ir sabrukuši ļoti neparastos un pārsteidzošos veidojumos, padarot tos par populāriem objektiem fotogrāfiem un gleznotājiem.
Jūras krastu rada dabiskā zemesragu erozija gar krasta līniju. Parasti okeāns vispirms izlaiž caurumu zemesragai, radot arku, kas laika gaitā lēnām izplešas, kad tā erodējas. Galu galā arka sabrūk, atstājot jūras kaudzi vienā pusē un zemesragu otrā pusē. Atdalīts no krasta līnijas, jūras kaudze lēnām sāks erodēt, galu galā izkusot ūdenī vai sabrūkot.
Būtībā jūras krāvums ir kā ļoti maza sala, un dažos gadījumos jūras krāvumi faktiski ir sākušies kā salas, kas ir nolietotas. Daudzi gājputni izmanto jūras kaudzes ligzdošanas un pajumtes veikšanai, novērtējot to izolāciju un relatīvo drošību. Jūras skursteņi ir populāri arī klinšu kāpēju vidū, jo daudzas šādas skursteņi rada interesantus un jautrus kāpšanas izaicinājumus.
Jūras krāvumu izplatība apgabalā atšķiras atkarībā no iežu veida, no kura veidojas zemesrags, apkārtējās vides laika apstākļiem un ūdens valdošajām straumēm. Dažos gadījumos teritorija var būt nogremdēta ar jūras krāvumiem, kas izgatavoti no ļoti cieta akmens, savukārt citos gadījumos krasta līnijā ir tikai daži krāvumi, kas sastāv no mīkstiem, drupaniem materiāliem, piemēram, kaļķakmens un smilšakmens. Tā kā daudzi zemesragi ir veidoti no bijušās okeāna dibena, daži jūras krāvumi atklāj arī interesantas fosilās atliekas, tām erodējot.
Atrodoties pie jūras krāvumiem, ieteicams ievērot zināmu piesardzību. Var negaidīti sabrukt skursteņi, nodarot kaitējumu ikvienam, kurš pagadās stāvēt vai laivot tuvumā. Kāpjot pa jūras krāvumiem, ieteicams uzmanīties, vai nav mīksta, drūpoša klints, kas var piekāpties zem kāpēja svara, kā arī izvairīties no īpaši šauriem, smailiem jūras krāvumiem, jo tie var būt ļoti trausli. Turklāt, tā kā putni jūras krāvumus izmanto kā ligzdošanas vietas, putnu aizsardzības interesēs putnu aizsardzības aģentūras var ierobežot piekļuvi krāvumiem.