Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) noteikumi ir saistības vai parādi, kuru summa un laiks vēl nav pilnībā definēts. Kopumā attiecīgā persona vai organizācija tos pieņem ar pārliecību, ka būs jāmaksā, lai segtu paredzēto summu. To nosaka, demonstrējot maksājuma iespējamību, rūpīgi novērtējot saistību summu un pierādot, ka pagātnes notikums vai saistības ir izraisījušas pašreizējās finanšu saistības.
Būtībā SFPS noteikumi ir nenoteiktas situācijas, kurās uzņēmumam būtībā nav citas izvēles kā uzņemties saistības. Tie ir tādu pienākumu rezultāts, no kuriem var būt grūti izvairīties vai kurus var būt grūti kontrolēt un kuriem ir ierobežotas pārvaldības metodes. SFPS noteikumu saistību apjoms un raksturs var atšķirties atkarībā no konkrētas situācijas prasībām.
Lai SFPS noteikumi tiktu atzīti, tiem ir jābūt vairāk nekā 50% iespējai, ka tie tiks atmaksāti. Tie ir nepieciešami izdevumi, kas parasti ir saistīti ar iepriekšēju līgumisku vienošanos vai juridisku problēmu. Līdz bilances datumam uzkrājumiem jābūt arī trešajai personai, kas ir atbildīga par saistībām.
Daži elementi, kas ietekmē SFPS uzkrājumu apjomu, ietver saistību lielumu, sarežģītību un paredzamo izpildes datumu. Šie faktori tiek izmantoti, lai noteiktu, kādi nosacījumi būs nepieciešami saistību dzēšanai. Tie arī parāda, kā šie elementi veicinās tādas izmaksas kā nodokļi, juridiskās nodevas vai citas ar saistībām saistītas lietas, kas varētu palielināt maksājamo summu.
Lai veiktu aplēsi SFPS uzkrājumiem, tiek noteikts labākais iespējamais izmaksu diapazons. Tad parasti kā nodrošinājuma summu izmanto summu, kas atrodas diapazona vidū. Vairumā gadījumu uzkrājumi tiek diskontēti.
SFPS uzkrājumi bilancē ir jākoriģē katrā periodā. Mērķis ir palielināt aplēstās summas precizitāti, pamatojoties uz jaunu informāciju, situācijas izmaiņām un visu citu, kas varētu noskaidrot statusu. Ir arī iespējams, ka uzkrājums var būt jāmaina uz ienākumiem, ja aizplūde vairs nav iespējama.
Cits SFPS noteikumu veids ir iespējamās saistības. Tas ir potenciāls pienākums, kura pamatā ir nākotnes notikums, kas ir iespējams, bet nav droši. Lai gan šīs saistības tiek atklātas, tās nav oficiāli atzītas finanšu pārskatos. Šāda veida saistības ir jāatklāj tikai tad, ja pastāv iespēja, ka situācija radīs ekonomisku labumu.