TJG Online
Sports un vaļasprieki

Kas ir sinhronā slidošana?

Īsā atbilde

Sinhronā slidošana ir daiļslidošanas komandu disciplīna, kurā liela slidotāju grupa mūzikas pavadībā izpilda vienotas figūras uz ledus: apli, ratu, līniju, bloku un krustojumu. Starptautiskajās Starptautiskās Slidošanas savienības sacensībās pieaugušo un junioru komandā ir sešpadsmit slidotāji, un vērtē tāpat kā pārējās daiļslidošanas disciplīnas, ar tehnisko un komponentu vērtējumu.

Disciplīna radusies ASV pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados kā precizitātes slidošana, un sākotnējā ideja bija tuvāka parādes soļiem nekā mūsdienu programmām. Pašreizējais nosaukums nostiprinājās deviņdesmitajos gados, un kopš 2000. gada notiek pasaules čempionāti. Olimpisko spēļu programmā disciplīna nav iekļauta, lai gan iekļaušana ir pieteikta un apspriesta jau vairākas reizes.

Programmas pamats ir figūras, ne atsevišķu slidotāju lēcieni. Aplis un rats griežas ap centru, bloks ir taisnstūra veidojums, kas pārvietojas pa ledu, bet krustojums ir elements, kurā divas slidotāju līnijas iet cita caur citu lielā ātrumā. Tieši krustojums ir tas, kas skatītājam liek aizturēt elpu un kas visbiežāk izšķir vērtējumu, jo tā izpildes līmeni nosaka attālums, ātrums un veidojuma precizitāte, ko izvērtē tehniskā brigāde.

Vērtēšanas sistēma ir tā pati, kas vienspēlēs un dejās: par katru elementu ir bāzes vērtība atbilstoši apstiprinātajam līmenim, tai pieskaita vai atņem izpildes vērtējumu, un atsevišķi vērtē programmas komponentus. Kritieni un pārkāpumi dod atskaitījumus, un komandas sporta veidā tie ir sāpīgāki, jo viena slidotāja kļūme var izjaukt veidojumu visiem pārējiem.

Fiziski prasības ir augstākas, nekā izskatās no malas. Katram komandas dalībniekam jābūt pilnvērtīgam daiļslidotājam ar drošu soļu tehniku un spēju slidot atmuguriski lielā ātrumā, turoties pie citiem. Papildus nāk sinhronitāte, kas nozīmē, ka trenējas ne tikai elements, bet arī vienāda roku un galvas pozīcija, un tieši šis ir tas darbs, kas aizņem visvairāk ledus laika.

Ar ko to jauc

Visbiežākā sajaukšana ir ar pāru slidošanu un sporta dejām uz ledus. Tests ir cilvēku skaits un elementu veids: pāru slidošanā ir divi slidotāji, metieni un pacēlumi virs galvas; sporta dejās ir divi slidotāji bez lēcieniem, un kodolā ir deju soļi; sinhronajā slidošanā ir vesela komanda un elementi ir veidojumi. Pacēlumu pieļaujamība sinhronajā slidošanā atšķiras pa vecuma grupām, tāpēc, salīdzinot divus ierakstus internetā, vispirms jāpaskatās, kāda ir sacensību kategorija.

Nosaukuma līmenī to jauc arī ar sinhrono peldēšanu, kas mūsdienās oficiāli saucas mākslas vingrošana ūdenī jeb artistiskā peldēšana. Kopīgs abiem ir tikai vārds sinhronais un vērtēšana pēc izpildes, bet sporta veidi ir pilnīgi atšķirīgi.

Kāpēc Latvijā to redz reti

Ierobežojums nav interese, bet matemātika. Lai izveidotu vienu starptautiskām sacensībām atbilstošu komandu, vajag sešpadsmit aptuveni vienāda līmeņa un vienāda vecuma slidotājus vienā pilsētā, plus rezerves, plus regulāru pilna laukuma ledus laiku tieši šai grupai. Latvijā mākslīgā ledus halles ir Rīgā un vairākās reģionu pilsētās, bet ledus stundas parasti tiek dalītas starp hokeju, vienspēļu daiļslidošanu un publiskajām slidošanām, un tieši pilna laukuma pieejamība ir tas, kas šo disciplīnu bremzē.

Reģionā spēcīgākā sinhronās slidošanas vide ir Somijā, kas ir viena no pasaules vadošajām valstīm, un salīdzinoši attīstīta tā ir arī Igaunijā. Praktiskā sekas ģimenei, kas šo virzienu apsver nopietni: sacensību pieredze visdrīzāk nozīmēs braucienus uz ziemeļiem, nevis mājas sacensības. Par licencēm, reģistrāciju starptautiskām sacensībām un tiesnešu kvalifikāciju Latvijā atbild Latvijas Slidošanas asociācija kā attiecīgā sporta veida federācija.

Izmaksas un laiks, ko neviens nepiemin pirmajā treniņā

Daiļslidošana kopumā ir dārga: slidas ar atsevišķi pērkamiem asmeņiem, to asināšana, kostīmi, dalības maksas un ledus laiks. Sinhronajā slidošanā viena slidotāja izmaksas treniņa daļā parasti ir zemākas nekā vienspēlēs, jo trenera darbu dala visa komanda, bet lielākais posmu izdevums ir ceļošana: komandai jābrauc visai, un tas nozīmē transportu, naktsmītnes un pavadošās personas.

Lēmuma noteikums vecākiem ir vienkāršs. Ja bērnam patīk komandas dinamika un stabils treniņu grafiks, sinhronā slidošana ir izdevīgāka un sociāli pateicīgāka izvēle. Ja bērns ir orientēts uz individuāliem elementiem un lēcieniem, komandas režīms ar tā stingro disciplīnu drīzāk kaitēs motivācijai.

Kā skatīties un saprast, kas notiek

Skatoties pārraidi, meklējiet trīs lietas. Pirmā ir attālums starp slidotājiem: profesionālā komandā tas visā elementā nemainās. Otrā ir ātrums krustojumā, jo tieši tas atšķir augsta līmeņa komandu no vidējas. Trešā ir pārejas starp veidojumiem: ja komanda pārkārtojas, nezaudējot slīdējumu, tas ir tehniski daudz grūtāk nekā jebkura atsevišķa poza.

Aktuālos noteikumus, elementu sarakstus un vecuma grupu prasības publicē Starptautiskā Slidošanas savienība, un tie tiek mainīti katru sezonu, tāpēc uz vecāku sezonu aprakstiem paļauties nevar.

Avoti