Sitāra ir lautas dzimtas mūzikas instruments, kas ir populārs Indijā, kā arī Tuvo Austrumu reģionos, piemēram, Irānā, Izraēlā un Turcijā. No pirmā acu uzmetiena instruments var izskatīties pēc ģitāras ar ļoti garu kaklu. Ķermenis jeb ķirbis ir izgatavots no tombas, kas ir izdobts un žāvēts ķirbis. Jawari jeb tilts regulē instrumenta signālu. Sitārai bieži ir 21 līdz 23 stīgas, bet ne visas stīgas tiek atskaņotas.
Stīgas ir slāņotas divos līmeņos. Ja tiek noplūkta viena virkne, cita virkne atbalsojas vai skan bez nepieciešamības noplūkt. Sitāra tiek uzskatīta par grūti apgūstamu instrumentu. Tas prasa labu roku veiklību un elastību, jo notis atrodas tālu viena no otras. Uz stīgām arī ir jāpieliek liels spiediens, lai tās noturētu.
Tā kā sitāras lentes ir pārvietojamas un paceltas, parasti ir nepieciešama ievērojama prakse, lai spētu skaidri trāpīt notis. Ģitāristam var būt priekšrocības, mācoties spēlēt vienu, taču abus instrumentus spēlē ļoti atšķirīgi. Atšķirībā no ģitāras, sitāra tiek atskaņota divos virzienos – vertikāli no augšas uz leju un horizontāli no kreisās uz labo pusi. Šie divi nošu virzieni aptver visu skalu, un, nospiežot galveno virkni, var piekļūt līdz sešām skalas notīm. Izmantotā noplūkšana ir vilkšanas kustība no labās puses uz kreiso, un tā ir pretēja locīšanas kustībai, ko izmanto blūza ģitāras spēlē.
Sitārai ir vairāk nekā 400 gadu, un to tradicionāli izmanto Hindustānas klasiskajā mūzikā. Tā mūzika tiek uzskatīta par emocionālu, un tā jāspēlē sirsnīgi. Ravi Šankars ir viens no slavenākajiem rietumu pasaules sitaristiem. Viņš mācīja Džordžam Harisonam no The Beatles spēlēt instrumentu, un Harisons to spēlēja vismaz trīs Bītlu dziesmās, tostarp Norweigan Wood. Citu rokgrupu, piemēram, The Rolling Stones un Metallica, vairākās dziesmās ir sitāra mūzika.