Skål ir skandināvu draudzības un labas gribas tosts, ko var piedāvāt dzerot, apsēžoties ēst vai oficiālā pasākumā. Daži skandināvu kultūras cienītāji tostu ir popularizējuši ārpus tā dzimtajām zemēm, un to bieži var dzirdēt daudzos savdabīgos pasaules nostūros, īpaši reģionos ar lielu skandināvu iedzīvotāju skaitu. Šo vārdu var rakstīt arī skal vai skaal.
Tāpat kā citi grauzdiņi, skål nozīmē veiksmes un labas veselības vēlēšanos, un tam ir ļoti draudzīgas pieskaņas. Ir vairāki dažādi veidi, kā to pateikt, sākot ar atsevišķu tostu sēriju, kurā ikviens tostā tostā visiem pārējiem, malkojot dzērienu ar katru grauzdiņu, un kolektīvu skål, ko izsauc dzērāju vai pusdienotāju grupa. Kā varētu iedomāties, virknē atsevišķu tostu, kuros katrs sveic katru cilvēku atsevišķi, uz beigām mēdz apreibināties.
Vairākos skandināvu dzejoļos, sveicot slavenas figūras, rindās ir iekļauts “skål” vai divi, piemēram, “Gustaf’s skål” gadījumā, 18. gadsimta dziesmā, kuru karalis vēlāk pieņēma par savu oficiālo himnu, jo viņam tā ļoti patika. Tādos dzejoļos kā šis svinētājs parasti tiek ļoti slavēts ar tādām rindām kā “lielākais karalis ziemeļos”. Dažās ballītēs cilvēki var improvizēt savu paplašināto runu vai tostu, īpaši pasākumā, kurā cilvēki svin laulības vai kādu citu nozīmīgu dzīves notikumu.
Kā ikdienišķu grauzdiņu “skål” var pielīdzināt “uzmundrinājumiem” vai “slainte” — vārdiem, kas bieži parādās bāros, kad cilvēki sveic viens otru pirms katras dzērienu kārtas. Šis vārds ir tik ļoti saistīts ar dzeršanu, ka vairākiem uzņēmumiem, kas ražo alu un dzērienus, ir dzēriens, kas to izmanto kā nosaukumu savās līnijās. Atsaucoties uz skarbajām ziemām Skandināvijā, skål bieži vien ir ziemas alus.
Vairākas organizācijas lieto šo terminu arī savos nosaukumos, atsaucoties uz domu, ka tās tika dibinātas, lai atzīmētu draudzību un labo gribu.