1960. un 70. gados, īpaši ASV un Lielbritānijā, attīstījās jauna veida rokenrola mūzika. Tādas grupas kā Led Zeppelin un Black Sabbath palielināja skaļumu un sabiezēja savu skanējumu, lai radītu jaunu žanru, ko sauc par smagā metāla mūziku. Smagā metāla mūzika jau no pirmajiem laikiem pārņēma elementus no tradicionālā roka, folka, džeza un blūza un apvienoja tos visus, lai radītu smagāku skaņu, kas bija gan ļaunāka, gan agresīvāka. Smagā metāla mūzika, ko savā pirmajās dienās — un visā tās kā žanra evolūcijas laikā — plaši skatīja kritiķi, ir turpinājusi būt rokenrola spēks un kopš tā laika ir radījusi vairākus apakšžanrus.
Smagā metāla mūzika sastāv no dažādiem metāla apakšžanriem: 1980. gados glammetāls kļuva par traku, jo tādas grupas kā Poison un Whitesnake uzvilka garus matus un grima, lai akcentētu savu tēlu uz skatuves. Ap to pašu laiku thrash metāls kļuva ārkārtīgi populārs, kad tādas grupas kā Metallica uzstājās un izveidoja savus priekšgājējus, ne tikai spēlējot skaļi, bet spēlējot ātri un ar bieziem bungu ritmiem. Smagā metāla mūzika vēlāk 1990. gadu vidū un 2000. gados radīja nu-metal žanru, kurā tika apvienoti visu līdzšinējo apakšžanru elementi, taču tika pievienots mūsdienu instrumentācijas elements, piemēram, sintezatori. Tas skāra arī žanrus ārpus metāla, piemēram, hip hopu un elektroniku.
Taču sākotnēji smagā metāla mūzikas pamatā bija tas pats skanējums kā blūzam, džezam, folkam un rokam. Grupas sāka spēlēt skaļāk un agresīvāk, pārveidojot skaņu jaunā žanrā, kas piesaistīja jaunāku auditoriju, bet kuru vecāki kritiķi pārsteidza, jo trūkst strukturālu sakņu un pārbaudītu skaņu. Eksperimentēšana kļuva par ļoti svarīgu smagā metāla mūzikā, jo tādi ģitāristi kā Džimijs Peidžs apguva jaunus efektus, kā arī jaunas metodes, kā spēlēt pazīstamus instrumentus. Vokālisti kļuva par spēcīgāku skaņas aspektu, un vēlākos gados kļuva ierasts, ka vokālisti kliedz ar dziļām, raupjām balsīm.
Galu galā smagā metāla mūzika tika piesātināta ar pankroka skaņām. Tādas grupas kā Motörhead paātrināja tempu un vienkāršoja lielu daļu dziesmas struktūras, un galu galā šī žanra blūza sastāvdaļa sāka pazust. Vēlāk uz skatuves parādījās apakšžanrs, ko sauc par grunge, ar tādām grupām kā Nirvana un Pearl Jam priekšgalā. Viņu skaņa bija agresīva un melodiska un uzrunāja pusaudžu un jauniešu satraukumu visā ASV.
Katra smagā metāla mūzikas apakšžanra īpašības ir tik dažādas, ka to visu definēšana metāla kategorijā dažkārt ir sarežģīta. Visiem apakšžanriem ir līdzīgas īpašības — galvenokārt agresīva skaņa kopā ar pārmērīgu skaļumu un eksperimentālu instrumentāciju —, kas tos klasificē kā izteikti smago metālu.