Kas ir starptautiskā ekonomiskā attīstība?

Centieni panākt starptautisku ekonomikas attīstību ietver tādu politikas virzienu apskati, kas var nodrošināt ilgtspējīgu uzlabojumu jaunattīstības valsts ekonomikā, vienlaikus atzīstot, ka dažādām valstīm var būt nepieciešama atšķirīga politika. Ne visas jaunattīstības valstis atrodas vienā attīstības stadijā, un tās ļoti atšķiras pēc savas zemes platības, dabas resursiem, iedzīvotāju skaita, ģeogrāfiskā stāvokļa, infrastruktūras un politisko sistēmu. Vispārējā starptautiskās ekonomiskās attīstības ietvaros katrai jaunattīstības valstij ir jāformulē sava konkrēta politika ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai.

Jaunattīstības valstīm kopumā ir jāattīsta sava juridiskā un finanšu institucionālā sistēma. Jāveido efektīva banku sistēma, lai nodrošinātu, ka uzkrājumi tiek atbilstoši ieguldīti un uzņēmumiem ir iespēja iegūt finansējumu jauniem projektiem. Bez efektīvas banku sistēmas kapitāls pārvietosies ārpus valsts un augs neoficiāls finanšu tirgus, kas iekasēs soda procentus par biznesa vai privātpersonu aizdevumiem. Ir jāizveido spēcīga tiesību sistēma, lai izpildītu līgumus un aizsargātu īpašuma tiesības un uzņēmējdarbības aktīvus. Valdībai ir jāspēj celt nodokļus un administrēt likumus gaisotnē, kas brīva no korupcijas.

Jāattīsta infrastruktūra, lai uzlabotu dzīves līmeni un veicinātu tirdzniecību. Jābūt atbilstošiem komunālajiem pakalpojumiem, piemēram, elektrībai un ūdenim; sabiedriskie pakalpojumi, piemēram, izglītība, veselība un policija; apmierinoši pasta un telekomunikāciju pakalpojumi; un laba transporta infrastruktūra, tostarp ceļi, dzelzceļi, jūras ostas un lidostas. Infrastruktūra ir būtisks pamats cilvēkkapitāla kvalitātes uzlabošanai, uzlabojot veselību, izglītību un apmācību.

Starptautiskajai ekonomikas attīstībai ir nepieciešama starptautiska tirdzniecības vide, kurā jaunattīstības valstis var iesaistīties tirdzniecībā, nesaskaroties ar nevajadzīgiem šķēršļiem. Starptautiskie nolīgumi un diskusijas tādās organizācijās kā Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) ir guvuši zināmus panākumus tarifu šķēršļu samazināšanā jaunattīstības valstu eksportam, bet joprojām strādā no 2011. gada, lai samazinātu subsīdijas rūpnieciski attīstītajās valstīs tādām nozarēm kā lauksaimniecība, kas kavē konkurenci. no jaunattīstības valstu produktiem. Debates turpinās par to, cik lielā mērā jaunattīstības valstīm var būt nepieciešams aizsargāt savas jaunās rūpniecības nozares, izmantojot tarifu barjeras ārvalstu importam.

SmartAsset.