Subklīniska infekcija ir tāda, kas atrodas saimniekam, kuram nav ārēju simptomu pazīmju, un to nevar diagnosticēt, neveicot konkrēta infekcijas izraisītāja pārbaudi. To sauc arī par “neredzamu infekciju”, tā var radīt risku saimniekam un apkārtējiem iedzīvotājiem, līdz tā tiek atrisināta. Cilvēki var pārnēsāt infekcijas vairākas dienas, nedēļas vai pat ilgāk, par to nezinot, ja vien viņi netiek pārbaudīti, ja ārstam ir aizdomas par problēmu vai ja pārbaude ir daļa no ikdienas darba. Šādu infekciju identificēšana un ārstēšana ir ļoti svarīga personas un sabiedrības veselībai.
No infekcioza organisma viedokļa subklīniskai infekcijai ir vairākas priekšrocības. Organisms var dzīvot saimnieka iekšienē, vairoties un kļūstot stiprākam, un, saimniekam pārvietojoties sabiedrībā, infekcija tiek nodota tālāk. Kāds, kurš pārnēsā gripas vīrusu, to nezinot, piemēram, izdzen vīrusus ar katru elpas vilcienu vai klepu. Cilvēki var uzņemt infekciju, ļaujot tai iziet cauri iedzīvotājiem.
Sabiedrības veselībai, protams, tā ir būtiska problēma. Infekcijas var izplatīties, pirms praktizētāji pat apzinās slimības uzliesmojumu. Subklīniskas infekcijas klātbūtne var arī apgrūtināt uzliesmojuma vai epidēmijas izcelsmi. Neaizsargātās iedzīvotāju grupās, piemēram, pacientiem ar novājinātu imūnsistēmu, pastāv īpašas bažas par saskarsmes risku ar cilvēkiem, kuri var pārnēsāt infekcijas, to nezinot. Asimptomātiski nesēji var būt jebkur un var netīši nodot tālāk bīstamas infekcijas.
Tas var arī radīt problēmas saimniekam. Subklīniska infekcija var izraisīt komplikācijas, vājinot imūnsistēmu, padarot saimniekorganismu uzņēmīgāku pret iekaisumu un citu organismu infekciju. Piemēram, pētījumi par grūtniecības komplikācijām liecina, ka priekšlaicīgas dzemdības dažkārt var būt saistītas ar subklīnisku infekciju, kas nav identificēta un ārstēta. Līdz ar to grūtniecēm grūtniecības sākumā var veikt rūpīgu medicīnisko pārbaudi, lai noteiktu konkrētas problēmas.
Dažas infekcijas ir bēdīgi slavenas ar savu subklīnisko raksturu. Piemēram, cilvēki var nēsāt herpes, to neapzinoties. Regulāras fiziskās pārbaudes var sniegt iespēju savākt paraugus, lai medicīnas pakalpojumu sniedzējs varētu noteikt pacientam izplatītās infekcijas. Infekcijas var identificēt arī apsekojumā, lai noteiktu, kāpēc pacientam ir tādi simptomi kā iekaisums un nogurums. Ja pārbaudē tiek konstatēta infekcija, to var ārstēt, lai to novērstu vai nomāktu atkarībā no iesaistītā organisma.