Svēto Krēslu var uzskatīt par Romas katoļu baznīcas valdību. Tomēr termins ir nedaudz sarežģīts, un to var izmantot, lai atsauktos uz vairākām dažādām entītijām. O ietver Vatikāna pilsētas teritoriju; burtiskā pāvesta sēdeklis jeb katedra Svētā Jāņa Laterāna bazilikā Romā; pats pāvests, kurš ir suverēns pār Vatikāna pilsētas teritoriju; un citas valdības struktūras, kas kopā pazīstamas kā Romas Kūrija.
Iepriekšējos gadsimtos Svētajam Krēslam piederēja suverenitāte pār daudz lielāku Itālijas teritoriju, kas pazīstama kā pāvesta valstis. 19. gadsimta vidū itāļu nacionālisti sāka iejaukties Pāvesta valstīs, un 1870. gadā šī teritorija tika pilnībā likvidēta. Vatikāns tika nodibināts 1929. gadā ar Laterāna līgumu, vienošanos starp Svēto Krēslu un Itālijas valdību. Nosaukta Romas Kūrijas vārdā, dažkārt saukta par Vatikānu, Vatikāna pilsēta tika radīta kā taustāms Baznīcas kā politiskas un diplomātiskas vienības neatkarības simbols.
Šī valdība ir sarežģīta, tajā ir trīs tribunāli, deviņas kongregācijas, 11 Pontifikālās padomes un daudzi biroji ar dažādām funkcijām. Otrais pēc nozīmes pāvestam ir Valsts sekretariāts, kura amats kardināls valsts sekretārs — oficiāli saukts par Viņa Svētības Pāvesta valsts sekretāru — ir līdzīgs premjerministram daudzās laicīgās valdībās. No 2006. gada līdz 2013. gada sākumam šo amatu ieņēma kardināls Tarčisio Bertone, taču viņš amatu atstāja, kad no amata atkāpās pāvests Benedikts XVI. Papildus pasaules Baznīcas lietu un doktrīnas pārvaldībai Svētajam Krēslam ir biroji, kas nodarbojas ar tiesu un finanšu funkcijām.
Svētajam Krēslam ir bagāta diplomātisko attiecību vēsture no 4. gadsimta. Mūsdienās tai ir 175 diplomātiskās attiecības visā pasaulē, aptverot visus kontinentus, kā arī 179 pastāvīgās diplomātiskās pārstāvniecības. Kopš dibināšanas 15. gadsimtā Valsts sekretariāts ir pārraudzījis šīs attiecības. Valdība ir arī aktīva locekle daudzās starptautiskās organizācijās un novērotāja daudzās citās organizācijās, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijā.