Urīna koncentrācija ir atkritumu savākšana urīnā, lai organisms tos izvadītu. Spēja koncentrēt šķīstošos atkritumus ir svarīga cilvēka vispārējai veselībai, jo ļauj organismam tos izvadīt, nezaudējot dzīvībai svarīgos šķidrumus. Ļoti jauniem organismiem mēdz būt problēmas ar urīna koncentrāciju, un viņiem ir nepieciešams vairāk ūdens, lai uzturētu sevi. Tāpat slimība var traucēt šo procesu un izraisīt ļoti atšķaidīta urīna veidošanos.
Šis process notiek nierēs. Asinis ieplūst nierēs un caur struktūru tīklu, kas pazīstams kā nefroni, kas ļauj šķidrumam un sāļiem plūst cauri puscaurlaidīgai membrānai. Ja organismā ir liekie sāļi un citi materiāli, kas jāizvada, tie viegli iziet cauri, atstājot šķidrumu. Ja šķidruma ir pārāk daudz, nefroni var to izvadīt cauri membrānai.
Atkritumu materiāli tiek sagatavoti izvadīšanai, savukārt materiālus, ko organisms joprojām izmanto, var pārstrādāt un nosūtīt asinsritē, izmantojot reabsorbcijas procesu. Urīna koncentrācijas daudzums ir atkarīgs no hidratācijas līmeņa organismā un savienojuma, kas pazīstams kā antidiurētiskais hormons jeb vazopresīns, ražošanas. Šis hormons liek nierēm aizturēt ūdeni, izraisot koncentrētāku urīnu.
Ķermenis regulē urīna koncentrāciju, lai uzturētu stabilu šķidrumu un sāļu līdzsvaru asins ķīmijā. Cilvēkiem, kuriem ir dehidratācija, ir tendence izdalīties ļoti koncentrētam urīnam, kas var būt tumšs un ar spēcīgu smaku. Dehidrētiem ķermeņiem ir nepieciešams ūdens, un tas var atļauties izvadīt tikai nelielu daudzumu, lai atbrīvotos no atkritumiem. Pēc ūdens uzpildīšanas, piemēram, dzerot daudz ūdens sporta laikā, lai saglabātu hidratāciju, organisms var izdalīt salīdzinoši atšķaidītu urīnu.
Veselības apstākļi var negatīvi ietekmēt urīna koncentrāciju. Nieru bojājumi var apgrūtināt asiņu filtrēšanu, kas izraisa pārmērīgas slāpes un ļoti atšķaidītu urīnu. Pacientiem, kuri nevar koncentrēt urīnu, ir nepieciešams pietiekami daudz ūdens, lai no asinsrites izvadītu nevajadzīgos sāļus. Galu galā viņi var kļūt tik vāji, ka viņiem ir nepieciešama ārēja hemodialīze, lai filtrētu asinis. Šādiem pacientiem galu galā var būt nepieciešama nieres transplantācija.
Urīna analīzes testā laboratorija parasti izsniedz ziņojumu par urīna koncentrāciju. Pacientiem var arī lūgt veikt urīna koncentrācijas testu pēc tam, kad viņi ir atteikušies no dzeršanas, ūdens iepildīšanas vai antidiurētiskā hormona lietošanas. Šis tests parāda, kā nieres darbojas slodzes apstākļos, kas var sniegt svarīgu ieskatu pacienta veselības stāvoklī.