Vēstures skolotājs ir persona, kas māca skolēniem par pagātnes notikumiem, parasti vidusskolā vai zemākā akadēmiskajā līmenī. Šī persona māca studentiem par pagātnes civilizācijām, vēsturiskiem notikumiem, kultūrām un politiskajām struktūrām. Viņš informē studentus par tādām lietām kā sen dzīvojušo cilvēku valodas un reliģiskās prakses. Viņš arī iepazīstina un izskaidro pagātnes karus, valdniekus un galvenās pārmaiņas sabiedrībā. Vēstures skolotājs aptver arī tādas lietas kā pagātnes ģērbšanās stili, darbs, ēdiens, svinības un mājas dzīve.
Daži vēstures skolotāji izvēlas mācīt pamatskolas līmenī. Dažās vietās vēstures skolotāji pamatskolas skolēniem var mācīt tādus priekšmetus kā senā vēsture, pasaules vēsture un vietējā vēsture. Tie var aptvert svarīgus karus, valdniekus un vēsturiskus notikumus, kas mainīja pasauli vai konkrētu reģionu. Taču citviet pamatskolas skolotāji savai norīkotajai klasei nemāca tikai vienu tēmu. Tā vietā viņiem papildus vēsturei jāmāca arī citi pamata priekšmeti, piemēram, dabaszinātnes, matemātika un rakstīšana.
Bieži vien vēstures skolotāji, kas māca vidusskolā vai vidusskolā, māca vēsturi un neko citu. Piemēram, vēstures skolotājs šajā līmenī var mācīt vairākas vēstures nodarbības dienā, nevis palikt kopā ar vienu skolēnu grupu visu dienu. Daži skolotāji var mācīt tikai vienu vēstures priekšmetu, piemēram, pasaules vai seno vēsturi, savukārt citi vienas dienas laikā var apgūt vairākus dažādus vēstures priekšmetus, mainot mācību priekšmetus katru reizi, kad klasē ienāk cita skolēnu grupa.
Daži vēstures skolotāji māca studentus augstākā līmenī, mācot vēsturi koledžā vai augstskolā. Šāda veida vēstures skolotājus parasti sauc par vēstures profesoru, un tas aptver ļoti specifiskus vēstures priekšmetus. Piemēram, koledžas līmeņa vēstures profesors var mācīt viduslaiku vēsturi, Tuvo Austrumu vēsturi vai Eiropas vai Amerikas vēsturi. Daži profesori koncentrējas uz vienu vēstures veidu vai noteiktu laika periodu, savukārt citi māca dažādus kursus un aptver virkni vēsturisku laika posmu.
Lielākajā daļā vietu indivīdam ir nepieciešams koledžas grāds, lai viņš kļūtu par vēstures skolotāju. Lai mācītu pamatskolā, indivīdam var būt nepieciešams izglītības grāds vai vēstures grāds ar nepilngadīgu izglītību. Lai mācītu vidusskolā vai vidusskolā, skolotājiem parasti ir jāiegūst koledžas grāds ar vēsturi saistītā priekšmetā. Koledžas profesori parasti iegūst augstākus grādus vēsturē, un daudzi sāk savu karjeru ar filozofijas doktora (Ph.D.) grādiem. Dažas koledžas var arī pieņemt darbā instruktorus, kuriem ir maģistra grāds, it īpaši, ja viņi palīdzēs citiem profesoriem vai mācīs nepilnu slodzi.