Angļu valodā viltus tituls ir personas apraksts, kas ievietots pirms viņa vārda tā, it kā tas būtu tituls. Piemēram, ziņu raksts par jaunu zinātnisku atklājumu atklājēju varētu raksturot kā “ievērojamo zinātnieci Džeinu Smitu”. Šis ir nepatiesa nosaukuma piemērs. Šis lietošanas veids nav paredzēts maldināšanai, bet gan informācijas sniegšanai dažos vārdos.
Termins “viltus virsraksts” pastāv, lai norādītu uz kontrastu starp šādā veidā sniegtu aprakstu un faktisko nosaukumu. Ja teikumā parādās faktiskais nosaukums, tas tāpat parādās pirms nosaukuma. Piemēram, tajā pašā rakstā atklājējs varētu būt aprakstīts kā “profesori Džeina Smita”. kas būtu viņas īstais tituls. Pielāgots personas vārda priekšā ievieto reālus nosaukumus, piemēram, “Mr. Džounss”, “Godījamais Makgintijs” vai “Prezidents Linkolns”. Tāpēc viltus nosaukums būtībā ir personas apraksts, kas tiek pasniegts tā, it kā tas būtu tituls.
Daudzi žurnālistu aprindās žurnālu Time uzskata par šāda veida apraksta aizsācēju vai popularizētāju. Līdz ar to cits viltus nosaukuma nosaukums ir “laika stila īpašības vārds”. Šis apraksta veids kalpo kā saīsinājums, kas identificē indivīda lomu stāstā, nenovēršot lasītāja uzmanību ar papildu klauzulām.
Viltus nosaukums ir strīdīgs rakstīšanas stila elements. Rojs Rīds, bijušais New York Times reportieris, ir aprakstījis viltus nosaukumus kā “maldinošus, mulsinošus, slinkus un apkaunojošus”. Tomēr šie deskriptori joprojām ir pietiekami izplatīti, lai tādi romāni kā Dens Brauns, Da Vinči koda autors, ir pārņēmuši šo modi, cenšoties piešķirt literārajai prozai kādu žurnālistikas rakstīšanas tūlītēju raksturu.
Viens no viltus nosaukuma variantiem ir noteikta artikula pievienošana. Piemēram, “ievērojamā zinātniece Džeina Smita” vietā laikraksta rakstā varētu aprakstīt personu kā “ievērojamo zinātnieci Džeinu Smitu”. Šāds lietojums parasti notiek, ja persona, uz kuru tiek atsaukta, ir pietiekami labi zināma, lai parastais lietojums, kas, šķiet, ir iepazīstināts ar personu, šķiet lieks.
Žurnālistikas lietojums nav vienīgā iespējamā frāzes “viltus virsraksts” nozīme. Pretendenti uz aristokrātiskiem tituliem bieži ņem sev titulus, uz kuriem viņiem nav tiesību, vai arī izdomā titulus, kas vispār nav bijuši. Šo frāzi var izmantot arī, lai atsauktos uz tiem, taču tas nav specifisks tehnisks termins, kā tas ir žurnālistikā.