Varbūt ne tik pārsteidzoši, ka atsevišķi ziepju gabaliņi savulaik tika iesaiņoti nosūtīšanai kastē, kas pazīstama kā (pagaidiet) ziepju kaste. Tirgotāji izsaiņoja ziepes izstādīšanai un izmeta pašu kasti alejā. Periodiski garāmgājējs, domājot par publisku uzstāšanos, paņēma izmesto konteineru un izmantoja to, lai paceltos virs pūļa, runājot par konkrētu interesējošo tēmu, kas parasti ir reliģiska vai politiska. Šī prakse stāvēt uz kastes, gari runājot par strīdīgu tēmu, galu galā iedvesmoja metaforiskāku termina “uzkāpšana uz ziepju kastes” lietošanu.
Metaforiski runājot, ziepju kaste būtu jebkura publiska vieta, kas vismaz pieļauj vārda brīvības izmantošanu, piemēram, radio sarunu šova programma, laikraksta kopienas rēcienu sadaļa, interneta diskusiju forums vai publiskas piekļuves kabeļtelevīzijas kanāls. Ikreiz, kad zvanītājs vai publicētājs kādā no šiem forumiem nolemj plaši rēkt par kādu ļoti apgrūtinošu politisku jautājumu, varētu teikt, ka viņš vai viņa tagad ir piecēlies ziepju kastē. Tas ne vienmēr ir dialogs starp runātāju un auditoriju, bet gan vienpusēja domstarpība no ļoti domājoša runātāja.
Ir reizes, kad piecelšanās uz politiskās ziepju kastes var būt efektīvs instruments politiskā aktīvista arsenālā. Daži varētu iebilst, ka bijušā viceprezidenta Al Gora biežie aicinājumi ievērot atbildību par vidi būtu viņa īpašā ziepju kaste, taču viņa neatlaidīgajiem centieniem palielināt izpratni ir panākti taustāmi uzlabojumi. Daudziem politiķiem ir savi līdzīgi jautājumi, piemēram, prezidenta Džordža Buša aicinājums uzlabot valsts drošību pret teroristiem. Ziepju kastes problēma, piemēram, aicinājums ievērot rasu vai sociālo taisnīgumu vai federālā ienākuma nodokļa atcelšana, var burtiski definēt politiķa karjeru.
Iespējams, ka galvenās briesmas, kas saistītas ar šādu problēmu, ir tik aizrautīgas un nerimstošas, ka sākotnējais vēstījums pazūd vai zaudē nozīmi mērķauditorijas vidū. Iesaistoties ziepju kastē par svarīgu jautājumu, runātājs var justies vairāk pilnvarots, taču pastāv risks, ka persona var zaudēt savu uzticamību, nepieņemot citus viedokļus vai izrādot gatavību kompromisam. Piemēram, pretkara aktīviste Sintija Šīhana padarīja karu Irākā par savu problēmu, bet galu galā kļuva par zibensnovedēju, lai kritizētu tos, kuri atbalstīja karu. Iesaistoties ziepju kastē, sabiedrība var apzināties svarīgu problēmu, taču ir arī svarīgi zināt, kad no tās atteikties un ļaut citiem darīt savu daļu, lai panāktu reālas izmaiņas.