Ziņu cikls tiek definēts kā laiks, kas paiet no viena ziņu izdevuma iznākšanas līdz nākamajam izdevumam. Visizplatītākais ziņu cikla piemērs būtu dienas laikraksts. Nākamais izdevums, kas izdots vienas dienas agri no rīta, iznāks tikai pēc aptuveni divdesmit četrām stundām. Šis vienas dienas periods starp ikdienas izdevumu veido ziņu ciklu. Sākotnēji šis termins bija saistīts ar laikrakstiem, bet mūsdienās tiek lietots visos ziņu izplatīšanas veidos.
Laikraksti nav vienīgais drukāto ziņu mediju veids ar ciklu. Vairāki žurnāli, kas veltīti augsta līmeņa ziņu notikumiem, darbojas ar vienas nedēļas ziņu ciklu. Katrā jaunajā izdevumā ir ziņas un notikumi, kas notikuši septiņu dienu laikā kopš pēdējās publikācijas. Līdzās skarbajām ziņām ir vairāki iknedēļas izdevumi, kas specializējas izklaides ziņās, nodrošinot vienmērīgu informācijas plūsmu par slavenībām zinātkārai sabiedrībai.
Savulaik TV ziņas tika veidotas ap ziņu ciklu, kas parasti sastāvēja no dažām stundām starp ziņu pārraidēm. Parasti agrās rīta ziņu programmas, kas ilga no piecpadsmit līdz trīsdesmit minūtēm, ļāva cilvēkiem sekot līdzi pasaules notikumiem pirms došanās uz darbu. Otrs ziņu ziņojums tiks prezentēts ap dienas vidu, bet trešais ziņu piedāvājums notiks ap vakariņu stundu.
Kabeļtelevīzijas parādīšanās būtiski mainīja daudzu apraides staciju ciklu, jo tīkli, kas paredzēti tikai ziņām, efektīvi ļauj piekļūt jaunākajām pasaules norisēm jebkurā diennakts laikā. Vairākos gadījumos dienas vidus jaunais raidījums ir pārtraukts. Vairāki tirgi paļaujas tikai uz apraides tīkla ziņām agrā rītā. Vietējās ziņas bieži tiek novirzītas uz vakariņu stundu un vēlu vakara izdevumu.
Radio turpina sekot tam pašam ciklam, kas ir bijis medija iezīmējums gadu desmitiem. Bieži vien katras stundas sākumā tiek rādīts īss ziņu atjauninājums. Šis stundas starplaiks starp ziņu pārtraukumiem, iespējams, ir īsākais nepārtrauktais ziņu cikls plašsaziņas līdzekļos šodien, izņemot pastāvīgās ziņu pārraides, kas atrodamas vairākās kabeļtelevīzijas stacijās.